Name | Svečturs, svečturis, žvakidė, candle holder, падсвечнік |
Author | Solvita Pošeiko |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Svečturs (arī svečaunīks, svečnīks, svečinīks) – sveces vai sveču balsts, pamatne. Latgalē svečturs aplūkojams kā: 1. Skaltura pēctecis. 2. Dekoratīvās mākslas veidojums. 3. Rituālu palīgelements.
Latviešu sadzīvē un folklorā svecēm (Sveču dīna) tiek piešķirta liela nozīme. Tādēļ likumsakarīgi, ka pakāpeniski rodas nepieciešamība arī pēc svečtura, lai gan folklorā tas tiek pieminēts reti. Svečturs Latgolā ienāk vien 19. gs. beigās–20. gs. sākumā, aizstājot skalturi vai lietojot paralēli citiem gaismas avotiem – lukturiem un petrolejas lampiņām.
Citu saimniecisku ēku apgaismošanai vai ceļa izgaismošanai laukā tika izmantoti skali vai sveces dažādos lukturos, kas bija galvenokārt pašu darināti.
Elektrība kā gaismas un enerģijas avots Latgalē pamazām sāk parādīties 20. gs. sākumā. Elektrības padevi sākotnēji nodrošina vietējās kokzāģētavas un dzirnavas (patmalis), vēlāk arī Daugovpiļs elektrības stacija (uzcelta 1911), apgādājot ar elektrību, piem., Ilyuksti un Rēzekni. Sākot ar 1940. g., notiek pakāpeniska saimniecību (vispirms 200 saimniecības Daugavpils apkārtnē) pievienošana valsts elektrības uzņēmuma „Ķegums” elektriskajam tīklam.
Svečturu attīstība Latgalē attiecināma uz 20. gs. sākumā. Pirmie un tā laika redzamākie Latgales svečturu meistari ir Andrejs Paulāns (izveidojis daudzu svečturu pamattipus), Polikarps Vilcāns, brāļi Riuči, Polikarps Čerņavskis u. c. 21. gs. redzamākie svečturu meistari ir Antons Ušpelis, Pēteris Gailums, Ilmārs Vecelis, Staņislavs Viļums, Lidija Zeiļa u. c.
Koka svečturu izveide Latgalē ir mazāk populāra. Tā profesionālai veidošanai un virpošanai pievērsies Viktors Ivanovs, Staņislavs Geida u. c., radot sveču novietošanai vienžubura un daudzžuburu svečturi.
Savukārt ievērojamus dekoratīvos metālkaluma svečturus ir veidojis Eduards Spravniks (Viļaka) un Edvīns Cīrulis.
Svečtura simboliskā funkcija atklājas godos, gadskārtās, zīlēšanā un reliģiskos pasākumos. Zīlēšanas tradīcijās svečturs ir saistīts ar dažāda veida maģiju (čaraunīks). Svečturs ir nozīmīgs reliģisko rituālu papildinājums un baznīcu interjera elements.
Latviešu sadzīvē un folklorā svecēm (Sveču dīna) tiek piešķirta liela nozīme. Tādēļ likumsakarīgi, ka pakāpeniski rodas nepieciešamība arī pēc svečtura, lai gan folklorā tas tiek pieminēts reti. Svečturs Latgolā ienāk vien 19. gs. beigās–20. gs. sākumā, aizstājot skalturi vai lietojot paralēli citiem gaismas avotiem – lukturiem un petrolejas lampiņām.
Citu saimniecisku ēku apgaismošanai vai ceļa izgaismošanai laukā tika izmantoti skali vai sveces dažādos lukturos, kas bija galvenokārt pašu darināti.
Elektrība kā gaismas un enerģijas avots Latgalē pamazām sāk parādīties 20. gs. sākumā. Elektrības padevi sākotnēji nodrošina vietējās kokzāģētavas un dzirnavas (patmalis), vēlāk arī Daugovpiļs elektrības stacija (uzcelta 1911), apgādājot ar elektrību, piem., Ilyuksti un Rēzekni. Sākot ar 1940. g., notiek pakāpeniska saimniecību (vispirms 200 saimniecības Daugavpils apkārtnē) pievienošana valsts elektrības uzņēmuma „Ķegums” elektriskajam tīklam.
Svečturu attīstība Latgalē attiecināma uz 20. gs. sākumā. Pirmie un tā laika redzamākie Latgales svečturu meistari ir Andrejs Paulāns (izveidojis daudzu svečturu pamattipus), Polikarps Vilcāns, brāļi Riuči, Polikarps Čerņavskis u. c. 21. gs. redzamākie svečturu meistari ir Antons Ušpelis, Pēteris Gailums, Ilmārs Vecelis, Staņislavs Viļums, Lidija Zeiļa u. c.
Koka svečturu izveide Latgalē ir mazāk populāra. Tā profesionālai veidošanai un virpošanai pievērsies Viktors Ivanovs, Staņislavs Geida u. c., radot sveču novietošanai vienžubura un daudzžuburu svečturi.
Savukārt ievērojamus dekoratīvos metālkaluma svečturus ir veidojis Eduards Spravniks (Viļaka) un Edvīns Cīrulis.
Svečtura simboliskā funkcija atklājas godos, gadskārtās, zīlēšanā un reliģiskos pasākumos. Zīlēšanas tradīcijās svečturs ir saistīts ar dažāda veida maģiju (čaraunīks). Svečturs ir nozīmīgs reliģisko rituālu papildinājums un baznīcu interjera elements.
Intresting info
Izrādās (O. Līdeks „Latviešu svētki. Latviešu svinamās dienas”, 1991, 106), ka paši vienkāršākie sveču lukturi tika pagatavoti no kartupeļa (buļbys) vai rāceņa, kam nogrieza plakanu apakšu, bet virspusē izgreba caurumu sveces ielikšanai, vēlāk sveču novietošanai tika veidoti arī dažāda veida ietvari, piemēram, no skaliem.