| Name | Mežavydi, Mežvidi, Mežvidai, Mežavydi, Межвiды |
| Author | Līna Garanča, Ēvalds Višķers |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Mežavydi (arī Mežvydi) – izplatīts Latvijas apdzīvoto vietu nosaukums. Mežavydi ir pagasta administratīvais centrs Kārsavas novadā. To šķērso starptautiska dzelzceļa līnija Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš un autoceļš (ceļš) Sanktpēterburga–Rēzekne–Varšava–Viļņa. Mežavydus spilgti raksturo: 1. Mežavydu pamatskola. 2. Latgales kultūrvidē pazīstami cilvēki. 3. Sporta un kultūras tradīcijas.
Mazo lauku skolu priekšrocība ir iespēja katru skolēnu attīstīt individuāli, tieši tādēļ Mežavydu pamatskolas audzēkņiem vienmēr bijuši izcili sasniegumi valsts olimpiādēs un konkursos. 2005. g. Mežavydu 1. pamatskolai tika piešķirts Latvijas ekoskolas tituls un Zaļais karogs.
Mežavydi ir arī mākslinieku dzimtā vieta un spēcīgs inspirācijas avots. Mežavydūs dzimis dzejnieks, pedagogs Vladislavs Bojārs, rakstnieks Jānis Opincāns, dzejnieki – Madsolas Juoņs (lyni), Janīna Tabūne, Rasma Urtāne, keramiķis (pūdnīks) Jānis Seiksts u. c. Madsolas J. savu vārdu Latgales kultūrā ierakstījis ar daudzveidīgu dzejas pārdzīvojumu un modernās izteiksmes meklējumu atklāsmi, bet monumentālās mākslas vārdu spodrinājis tēlnieks Bērtulis Buls.
Nopietni ar tēlniecību sācis nodarboties 1957. g. 60. g. par saviem līdzekļiem un par spīti padomju laikā valdošajai klusēšanas politikai attieksmē pret latgalisko ir veidojis piemiņas akmeņus daudziem latgaliešu kultūras dižvīriem.
No Mežavydu nācis arī keramiķis (Latgolys keramika) J. Seiksts, kas izauklējis vairākus krūžu tipus. Senajai Ludzys poddaru (pūdnīks) veidošanas tradīcijai rastas jaunas, savdabīgas intonācijas – apvienots vāraunieka un ļaka izpildījums. J. Seiksts darina galvenokārt dekoratīvas ievirzes darbus: vāzes, svečturus, šķīvjus.
Latvijas mērogā Mežavydu vārds nereti izskan saistībā ar zemnieku saimniecības „Lūsēni” saimnieka Andra Ļubkas mototrasi un viņa rīkotajām Latvijas čempionāta sacensībām. Pēdējos gados sacensībās, kurās savā starpā konkurē motocikli ar blakusvāģiem un mini MX, skatītāju skaits ir jau vairāk kā 700.
No citiem Latgales ciemiem atšķirīga ir mežvidiešu tradīcija Līgo dienā (Juoņa dīna) svinēt arī sporta svētkus. 2011. g. Lieldienu (Leldīne) rītā Mežavydūs pirmo reizi norisinājās pasākums „Lieldienu zaķu maratons”, kas veidojas par jaunu mežvidiešu tradīciju.
Mazo lauku skolu priekšrocība ir iespēja katru skolēnu attīstīt individuāli, tieši tādēļ Mežavydu pamatskolas audzēkņiem vienmēr bijuši izcili sasniegumi valsts olimpiādēs un konkursos. 2005. g. Mežavydu 1. pamatskolai tika piešķirts Latvijas ekoskolas tituls un Zaļais karogs.
Mežavydi ir arī mākslinieku dzimtā vieta un spēcīgs inspirācijas avots. Mežavydūs dzimis dzejnieks, pedagogs Vladislavs Bojārs, rakstnieks Jānis Opincāns, dzejnieki – Madsolas Juoņs (lyni), Janīna Tabūne, Rasma Urtāne, keramiķis (pūdnīks) Jānis Seiksts u. c. Madsolas J. savu vārdu Latgales kultūrā ierakstījis ar daudzveidīgu dzejas pārdzīvojumu un modernās izteiksmes meklējumu atklāsmi, bet monumentālās mākslas vārdu spodrinājis tēlnieks Bērtulis Buls.
Nopietni ar tēlniecību sācis nodarboties 1957. g. 60. g. par saviem līdzekļiem un par spīti padomju laikā valdošajai klusēšanas politikai attieksmē pret latgalisko ir veidojis piemiņas akmeņus daudziem latgaliešu kultūras dižvīriem.
No Mežavydu nācis arī keramiķis (Latgolys keramika) J. Seiksts, kas izauklējis vairākus krūžu tipus. Senajai Ludzys poddaru (pūdnīks) veidošanas tradīcijai rastas jaunas, savdabīgas intonācijas – apvienots vāraunieka un ļaka izpildījums. J. Seiksts darina galvenokārt dekoratīvas ievirzes darbus: vāzes, svečturus, šķīvjus.
Latvijas mērogā Mežavydu vārds nereti izskan saistībā ar zemnieku saimniecības „Lūsēni” saimnieka Andra Ļubkas mototrasi un viņa rīkotajām Latvijas čempionāta sacensībām. Pēdējos gados sacensībās, kurās savā starpā konkurē motocikli ar blakusvāģiem un mini MX, skatītāju skaits ir jau vairāk kā 700.
No citiem Latgales ciemiem atšķirīga ir mežvidiešu tradīcija Līgo dienā (Juoņa dīna) svinēt arī sporta svētkus. 2011. g. Lieldienu (Leldīne) rītā Mežavydūs pirmo reizi norisinājās pasākums „Lieldienu zaķu maratons”, kas veidojas par jaunu mežvidiešu tradīciju.
Intresting info
B. Buls padomju laikā ticis apcietināts, notiesāts un nosūtīts spaidu darbos krāsaino metālu šahtās (1949–1956). Pirmie centieni, kas saistīti ar figūriņu veidošanu, radušies Rīgas centrālcietumā (B. Buls „Vēstule tēvam”, 1999, 49–50): Sāku veidot no maizes (maize) šaha figūriņas. Veidojot zirga (zyrgs) galvu, atskārtu, ka man sanāca ļoti labi. Tīri brīnums! Mani pārņēma tāda sajūta, it kā tas zirgs būtu dzīvs, un es dzirdēju savā iztēlē viņu zviedzam un skrejam, ka pakavi vien klab. Tas bija, Tēt, 1949. gadā (..). Šo mirkli man gribas salīdzināt ar aizsprostotu upi, kurai tika atvērtas slūžas, lai ūdeņi plūstu.