Name | Leivuonu stykls, Līvānu stikls, Lyvanų stiklas, Līvāni glass, лiванскае шкло |
Author | Iveta Mietule |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Leivuonu stykls ir rūpniecības produkcija, kas gadsimtu garumā nesusi pasaulē Latgales un Līvānu vārdu un, ejot cauri zaudējuma rūgtumam, ir kļuvusi par savdabīgu pilsētas logo un cerību tūrisma nozares attīstībā. Leivuonu stykls var tikt raksturots kā: 1. Ražotne. 2. Muzejs. 3. Interjera elements.
Kopš 18. gs. rūpniecība bija Līvānu (pilsēta atrodas Daugovys labajā krastā un abos Dubnys krastos) attīstības pamatā, to sekmēja gan satiksme (ceļš) pa ūdensceļiem un dzelzceļš, gan lielie vietējo izejvielu krājumi (baltās smiltis, dolomīts, kūdra). 1887. g. vācu tirgotājs Jūliuss Fogess Līvānos uzcēla pirmo Leivuonu stykla fabriku. Sākotnēji tajā bija nodarbināti 300 strādnieku, 20. gs. sāk. – 769 strādnieki. Šajā periodā Līvānos strādāja ~¼ visu Latvijas stiklinieku. Pēc Otrā pasaules kara rūpnīca ražoja galvenokārt dažādus stikla izstrādājumus – servīzes, vāzes, stikla taru – PSRS tirgus vajadzībām. 20. gs. 70. g. produkcijas noieta tirgus strauji paplašinājās, un Leivuonu stykls kļuva pazīstams Anglijā, Jordānijā, Itālijā, Polijā, Saūda Arābijā, Kuveitā, Vācijā, Holandē, Zviedrijā un citur. 1981. g. aizsākās Līvānu kristāla ražošana, kas vēl vairāk sekmēja rūpnīcas izaugsmi un popularitāti pasaulē.
90. g. pēc privatizācijas ražotne turpināja darbu kā AS „Līvānu stikls”, bet 2008. g. Leivuonu stykls ražotnes pēdējais īpašnieks SIA „Lettglas” paziņoja par uzņēmuma maksātnespēju un Leivuonu stykla ražotne pēc 121 gada pastāvēšanas darbību pārtrauca.
Leivuonu stykla muzejs tika atklāts 1979. g. 6. novembrī un darbojas joprojām. Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijā. Te ir iespēja vienkopus apskatīt visā Leivuonu stykla fabrikas pastāvēšanas laikā ražotās produkcijas paraugus, kā arī vēsturiskos fabrikas dibināšanas dokumentus.
Leivuonu stykla fabrikas ziedu laikos tās ražojumi kļuva par neatņemamu Latgales un visas Latvijas māju (sāta) interjera sastāvdaļu. 70. g. tie ir krāsainie pludinātie (t. s. lustrētie) trauki, 80. g. – dažādos krāsu toņos veidotas dekoratīvas trauku grupas, komplekti un servīzes ar gravējumiem un apgleznojumiem. 80. g. Līvānu kristāla vāzes, kristāla glāžu komplekti –„Sonāte”, „Tango” – ar līniju plastiskumu un rakstura smalkumu bija neatņemams pārticības rādītājs katras mājas interjerā. 90. g., kad ražošana tiek pārorientēta uz rietumu tirgu, arī pašmāju interjerā tiek dota priekšroka bezkrāsainiem vai vienkrāsas traukiem ar apaļām, akvārijiem līdzīgām formām, kā arī neregulārām un neordinārām formām. Leivuonu stykla produkcija ir nesusi pasaulē latviskos vietvārdus (Rāzna, Koknese, Jersika u. c.) un īpašvārdus (Ausma, Guna, Madara, Mirdza, Vizma u. c.).
Kopš 18. gs. rūpniecība bija Līvānu (pilsēta atrodas Daugovys labajā krastā un abos Dubnys krastos) attīstības pamatā, to sekmēja gan satiksme (ceļš) pa ūdensceļiem un dzelzceļš, gan lielie vietējo izejvielu krājumi (baltās smiltis, dolomīts, kūdra). 1887. g. vācu tirgotājs Jūliuss Fogess Līvānos uzcēla pirmo Leivuonu stykla fabriku. Sākotnēji tajā bija nodarbināti 300 strādnieku, 20. gs. sāk. – 769 strādnieki. Šajā periodā Līvānos strādāja ~¼ visu Latvijas stiklinieku. Pēc Otrā pasaules kara rūpnīca ražoja galvenokārt dažādus stikla izstrādājumus – servīzes, vāzes, stikla taru – PSRS tirgus vajadzībām. 20. gs. 70. g. produkcijas noieta tirgus strauji paplašinājās, un Leivuonu stykls kļuva pazīstams Anglijā, Jordānijā, Itālijā, Polijā, Saūda Arābijā, Kuveitā, Vācijā, Holandē, Zviedrijā un citur. 1981. g. aizsākās Līvānu kristāla ražošana, kas vēl vairāk sekmēja rūpnīcas izaugsmi un popularitāti pasaulē.
90. g. pēc privatizācijas ražotne turpināja darbu kā AS „Līvānu stikls”, bet 2008. g. Leivuonu stykls ražotnes pēdējais īpašnieks SIA „Lettglas” paziņoja par uzņēmuma maksātnespēju un Leivuonu stykla ražotne pēc 121 gada pastāvēšanas darbību pārtrauca.
Leivuonu stykla muzejs tika atklāts 1979. g. 6. novembrī un darbojas joprojām. Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijā. Te ir iespēja vienkopus apskatīt visā Leivuonu stykla fabrikas pastāvēšanas laikā ražotās produkcijas paraugus, kā arī vēsturiskos fabrikas dibināšanas dokumentus.
Leivuonu stykla fabrikas ziedu laikos tās ražojumi kļuva par neatņemamu Latgales un visas Latvijas māju (sāta) interjera sastāvdaļu. 70. g. tie ir krāsainie pludinātie (t. s. lustrētie) trauki, 80. g. – dažādos krāsu toņos veidotas dekoratīvas trauku grupas, komplekti un servīzes ar gravējumiem un apgleznojumiem. 80. g. Līvānu kristāla vāzes, kristāla glāžu komplekti –„Sonāte”, „Tango” – ar līniju plastiskumu un rakstura smalkumu bija neatņemams pārticības rādītājs katras mājas interjerā. 90. g., kad ražošana tiek pārorientēta uz rietumu tirgu, arī pašmāju interjerā tiek dota priekšroka bezkrāsainiem vai vienkrāsas traukiem ar apaļām, akvārijiem līdzīgām formām, kā arī neregulārām un neordinārām formām. Leivuonu stykla produkcija ir nesusi pasaulē latviskos vietvārdus (Rāzna, Koknese, Jersika u. c.) un īpašvārdus (Ausma, Guna, Madara, Mirdza, Vizma u. c.).
Intresting info
Arī pēc ražotnes slēgšanas Leivuonu stykla ražojumi turpina dzīvot savu dzīvi un nest Līvānu un visas Latvijas vārdu pasaulē, piem. („Brīvā Latvija”, 2007, 29. sept.), 2004. g. Atēnu Olimpiskajām spēlēm (Grieķija) Līvānos izgatavoja ~4000 sēnīšveida kupolu, kas sedza olimpiskās pilsētiņas āra apgaismojuma lampu spuldzes.