| Name | Myužeigs skaistums!, Mūžīgs skaistums!, Amžinas grožis!, Eternal beauty!, Вечная прыгажосць! |
| Author | Sandra Ūdre |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Myužeigs skaistums! (arī Myužeigais skaistums!) – retorisks latgalīšu komisko sieviešu (buoba) tēlu – Apales un Plōciņu Mases – izsauciens par kaut ko izcili lobu vai sliktu. Myužeigs skaistums! percepcija latgaliešu kultūrā atklājama dažādos aspektos: 1. Izpratne par skaisto. 2. Baznīcas teksta profanizācija. 3. Literārs zīmols. 4. Semantizācija par simbolu.
Latgaliešu (latgalīši) skatījumā skaistuma izpratne nav iedomājama bez cilvēka izaugsmes, visa veida attīstības apliecinājuma, praktiska utilitārisma, dabas ritmu paralēlisma.
Sadzīves līmenī tiek apšaubīta skaistuma ilglaicība, pastāvēšana bez negācijām. Latgalē pierakstītie ticējumi par skaistas sejas ādas, matu, pat balss iegūšanu visbiežāk saistīti ar Zaļo Ceturtdienu (Ceistais catūrgs)un dabā iegūstamiem līdzekļiem.
Konkrētais vārdu savienojums kā perifrāze Myužeigs skaistums! ‘Jēzus’ (Dīvs) atrodams katuoļu bazneicys dziesmas „Myužeigais skaistums” nosaukumā un tekstā. Dziesma jau 20. gs. II pusē vairs nav nav atrodama lūgšanu grāmatās (puotoru gruomota). Vārdu savienojumu Myužeigs skaistums! profanizē lietojums sarunvalodā, tas sastopams literāros tekstos.
Antona Rupaiņa (Bieržgaļs) komēdijā „Dzymtā zemē” (1936, dzymtuo zeme) ar Myužeigs skaistums! individualizēta galvenā komiskā personāža Apales runa.
A. Rupaiņa komēdija lielāko popularitāti piedzīvo 20. gs. 90. gados ar Rēzeknes Tautas teātra izrādēm. Kopš 1994. g. Apales lomas atveidotāja Anita Graudiņa laikrakstā „Rēzeknes Vēstis” publicē savus feļetonus Plōciņu Mases vēstuļu formā. A. Rupaiņa Apales izsauciens Myužeigs skaistums! viņas līdzinieces A. Graudiņas Plōciņu Mases tekstos tiek semantiski attīstīts ambivalentā lietojumā – labvēlīgs humors vai asa ironija.
LgSC internetvietnes tags Myužeigs skaistums! kā kopīgs virsraksts apkopo nenopietno un komiski interpretējamo informāciju.
Latgaliešu (latgalīši) skatījumā skaistuma izpratne nav iedomājama bez cilvēka izaugsmes, visa veida attīstības apliecinājuma, praktiska utilitārisma, dabas ritmu paralēlisma.
Sadzīves līmenī tiek apšaubīta skaistuma ilglaicība, pastāvēšana bez negācijām. Latgalē pierakstītie ticējumi par skaistas sejas ādas, matu, pat balss iegūšanu visbiežāk saistīti ar Zaļo Ceturtdienu (Ceistais catūrgs)un dabā iegūstamiem līdzekļiem.
Konkrētais vārdu savienojums kā perifrāze Myužeigs skaistums! ‘Jēzus’ (Dīvs) atrodams katuoļu bazneicys dziesmas „Myužeigais skaistums” nosaukumā un tekstā. Dziesma jau 20. gs. II pusē vairs nav nav atrodama lūgšanu grāmatās (puotoru gruomota). Vārdu savienojumu Myužeigs skaistums! profanizē lietojums sarunvalodā, tas sastopams literāros tekstos.
Antona Rupaiņa (Bieržgaļs) komēdijā „Dzymtā zemē” (1936, dzymtuo zeme) ar Myužeigs skaistums! individualizēta galvenā komiskā personāža Apales runa.
A. Rupaiņa komēdija lielāko popularitāti piedzīvo 20. gs. 90. gados ar Rēzeknes Tautas teātra izrādēm. Kopš 1994. g. Apales lomas atveidotāja Anita Graudiņa laikrakstā „Rēzeknes Vēstis” publicē savus feļetonus Plōciņu Mases vēstuļu formā. A. Rupaiņa Apales izsauciens Myužeigs skaistums! viņas līdzinieces A. Graudiņas Plōciņu Mases tekstos tiek semantiski attīstīts ambivalentā lietojumā – labvēlīgs humors vai asa ironija.
LgSC internetvietnes tags Myužeigs skaistums! kā kopīgs virsraksts apkopo nenopietno un komiski interpretējamo informāciju.
Intresting info
Skaistā iespējamais pozitīvais vērtējums sakāmvārdos situācijas kontekstā var pāraugt ironiskā, arī paužot komisku saturu un atklājot to dažādās pakāpēs („Latviešu sakāmvārdu datorfonds”, http://valoda.ailab.lv/folklora/sakamvardi/): Skaists kai lilijas zīds. Skaista kai ruzā. Skaists kai ōbuls (uobeļneica). Skaists kai ūgļu maiss. Skaists kai cyuka. Skaista kai cyuka leitā. Skaists kai cyuka ar sodlim.