Name | Naktineica, rudzupuķe, rugiagėlė, cornflower, васілёк |
Author | Inese Ločmele |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Naktineica (arī nakteneica, naktine, rudzupuče, vuosylki) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs (garums 20–60 cm) ar ziliem (retāk baltiem) ziediem. Ziedēšanas periods – jūnijs–septembris. Latgalē naktineicu uztver kā: 1. Daudzveidīgi izmantojamu augu. 2. Kultūrvides nosaukumu. 3. Estētiskuma simbolu.
Naaizmērstulis literārajā pasakā „Naktineica” teikts, ka naktineica radusies, rudzu druvā („Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”) saaugot neredzētai nezālei, un labība sākusi nīkuļot. Bet Visaugstākais (Dīvs) nezāles apbēris naktineicu ziediem.
Senatnē un mūsdienās naktineicu tēju izmanto pret klepu, spazmu mazināšanai, ēstgribas rosināšanai, žults izdalīšanās stimulēšanai. Tai ir tonizējoša, pretiekaisuma, pretdrudža, sviedrējoša iedarbība. Ziedu uzlējums ir sens acu iekaisuma, ādas slimību dziedēšanas līdzeklis.
Latgalē vārds naktineica raksturo vairākus kultūrvides elementus, piemēram, viens no pirmajiem Latgalē dibinātajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem ir Preiļu nov. Saunas pag. „Naktineica” (dibināts 1953), Balvu novada sieviešu biedrība „Rudzupuķe” (dibināta 2004), literātes Dr. philol. Ilzes Spergas (pseidonīms saprge) izveidotais blogs www.naktineica.lv (kopš 2007), dziesmu krājums skolēniem „Rudzu puče” (1996).
Laika gaitā nostiprinājies pieņēmums par zilo kā Latgalei raksturīgu krāsu.
Katoļu Baznīcā Jaunava Marija svētbildēs, skulptūrās parasti attēlota gaiši zilā tērpā. Kristīgajā tradīcijā zilā krāsa atklājas kā tikumisko vērtību raksturotāja.
Latgolys keramikā zilie toņi sastopami retāk, jo glazūrā ietilpstošais kobalta oksīds iegūstams tikai rūpnieciski un ir salīdzinoši dārgs.
Naaizmērstulis literārajā pasakā „Naktineica” teikts, ka naktineica radusies, rudzu druvā („Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”) saaugot neredzētai nezālei, un labība sākusi nīkuļot. Bet Visaugstākais (Dīvs) nezāles apbēris naktineicu ziediem.
Senatnē un mūsdienās naktineicu tēju izmanto pret klepu, spazmu mazināšanai, ēstgribas rosināšanai, žults izdalīšanās stimulēšanai. Tai ir tonizējoša, pretiekaisuma, pretdrudža, sviedrējoša iedarbība. Ziedu uzlējums ir sens acu iekaisuma, ādas slimību dziedēšanas līdzeklis.
Latgalē vārds naktineica raksturo vairākus kultūrvides elementus, piemēram, viens no pirmajiem Latgalē dibinātajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem ir Preiļu nov. Saunas pag. „Naktineica” (dibināts 1953), Balvu novada sieviešu biedrība „Rudzupuķe” (dibināta 2004), literātes Dr. philol. Ilzes Spergas (pseidonīms saprge) izveidotais blogs www.naktineica.lv (kopš 2007), dziesmu krājums skolēniem „Rudzu puče” (1996).
Laika gaitā nostiprinājies pieņēmums par zilo kā Latgalei raksturīgu krāsu.
Katoļu Baznīcā Jaunava Marija svētbildēs, skulptūrās parasti attēlota gaiši zilā tērpā. Kristīgajā tradīcijā zilā krāsa atklājas kā tikumisko vērtību raksturotāja.
Latgolys keramikā zilie toņi sastopami retāk, jo glazūrā ietilpstošais kobalta oksīds iegūstams tikai rūpnieciski un ir salīdzinoši dārgs.
Intresting info
Jau 18. gs. sievietes valkāja vienkrāsainus zilus un baltus brunčus ar rotājuma joslu apakšmalā. Latgales tautastērpā (I. Antēna (red.) „Latviešu tautastērpi, III”, 2003, 185) vēl šodien villaiņu, blūžu (biņdzuks) izšuvumos ir zilā krāsa. Zilais tonis iegūstams diezgan sarežģīti. Izrādās, ka būtiskākās krāsošanai nepieciešamās izejvielas ir mēlenes (isatis tinctoria) un urīns, tad maisījumā iemērc dziju (vuška); jānodrošina vienmērīgs siltums, jāseko rūgšanas un oksidācijas procesam; beigās dzija kārtīgi jāizskalo.