| Name | Advents, Advente, Adventas, Advent, Aдвэнт |
| Author | Valentīns Lukaševičs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Advents: 1. Īpašs liturģisks kristīgā kalendāra periods. 2. Latgaliešu literatūras tēls un objekts. 3. Ortogrāfiski diskutabls termins.
Advents (latīņu adventus ‘atnākšana’) – īpašs vairāku kristīgo bazneicu 4 nedēļu laika posms pirms Ziemassvētkiem (Zīmyssvātki).
Senajā Romā ar šo vārdu apzīmēja pasākumus, kuru mērķis bija cildeni un godinoši sagaidīt kādas augstas amatpersonas ierašanos. Citu nozīmi (šobrīd visvairāk pazīstamo) šis vārds ir ieguvis kristīgajā tradīcijā. Šobrīd Adventam ir divējāds mērķis: 1) garīgi sagatavoties Ziemassvētkiem – Jēzus Kristus (Dīvs) piedzimšanas svētkiem; 2) atgādināt Jēzus Kristus otrreizējo atnākšanu un likt aizdomāties par to.
Šī laika specifiska pazīme ir t. s. roratu mises, kuras celebrē, gaismai austot.
Dažādos veidolos Advents ir iedzīvojies un ir atainots latgalīšu literatūrā. Detalizētu aprakstu par latgaliešu ikdienas dzīvi Adventa laikā 19. gs. beigās–20. gs. sākumā sniedz Dekters romānā „Dorvas cīma ļaudis” (1970). Spēcīgākais un savdabīgākais šajā ziņā ir Annas Rancānes dzejoļu krājums „Advente” (101 dzejolis; sarakstīts 1986–1989; 5 dzejoļi ir latgaliešu valodā, 1 – miksējot latviešu un latgaliešu valodas rakstību).
Vārds Advents ir viens no tiem latviešu valodas vārdiem, par kura pareizrakstību ir bijis un ir daudz diskusiju: sieviešu vai vīriešu dzimtes vārds, rakstīt ar lielo vai mazo sākumburtu.
Neskatoties uz pieņemto normu latviešu valodā lietot šo vārdu sieviešu dzimtē, profesore Anita Stašulāne norāda: No svešvalodām aizgūtie teoloģiskie termini, kas beidzas ar -nts, piemēram, advents, sakraments, mūsdienu latviešu valodā ir lietojami vīriešu dzimtē tāpat kā vairums līdzīgo neteoloģisko terminu: process, procents, testaments, nevis procese, procente, testamente.
Advents (latīņu adventus ‘atnākšana’) – īpašs vairāku kristīgo bazneicu 4 nedēļu laika posms pirms Ziemassvētkiem (Zīmyssvātki).
Senajā Romā ar šo vārdu apzīmēja pasākumus, kuru mērķis bija cildeni un godinoši sagaidīt kādas augstas amatpersonas ierašanos. Citu nozīmi (šobrīd visvairāk pazīstamo) šis vārds ir ieguvis kristīgajā tradīcijā. Šobrīd Adventam ir divējāds mērķis: 1) garīgi sagatavoties Ziemassvētkiem – Jēzus Kristus (Dīvs) piedzimšanas svētkiem; 2) atgādināt Jēzus Kristus otrreizējo atnākšanu un likt aizdomāties par to.
Šī laika specifiska pazīme ir t. s. roratu mises, kuras celebrē, gaismai austot.
Dažādos veidolos Advents ir iedzīvojies un ir atainots latgalīšu literatūrā. Detalizētu aprakstu par latgaliešu ikdienas dzīvi Adventa laikā 19. gs. beigās–20. gs. sākumā sniedz Dekters romānā „Dorvas cīma ļaudis” (1970). Spēcīgākais un savdabīgākais šajā ziņā ir Annas Rancānes dzejoļu krājums „Advente” (101 dzejolis; sarakstīts 1986–1989; 5 dzejoļi ir latgaliešu valodā, 1 – miksējot latviešu un latgaliešu valodas rakstību).
Vārds Advents ir viens no tiem latviešu valodas vārdiem, par kura pareizrakstību ir bijis un ir daudz diskusiju: sieviešu vai vīriešu dzimtes vārds, rakstīt ar lielo vai mazo sākumburtu.
Neskatoties uz pieņemto normu latviešu valodā lietot šo vārdu sieviešu dzimtē, profesore Anita Stašulāne norāda: No svešvalodām aizgūtie teoloģiskie termini, kas beidzas ar -nts, piemēram, advents, sakraments, mūsdienu latviešu valodā ir lietojami vīriešu dzimtē tāpat kā vairums līdzīgo neteoloģisko terminu: process, procents, testaments, nevis procese, procente, testamente.
Intresting info
Adventu simbolizējošs priekšmets ir Adventa vainags. To gatavo no mūžzaļiem augiem, vainagā ir iestiprinātas 4 sveces (Sveču dīna), pirmajā Adventa svētdienā iededz pirmo, katrā nākamajā Adventa svētdienā dedzina jau 2, 3, 4. Šī ir Vācijas un Skandināvijas luterāņu aizsākta tradīcija, kura ir ieviesusies arī katoļu zemēs un diezin vai izcelsmes ziņā ir saistāma ar baltu pirmskristīgajiem rituāliem (nakryškuons).
Četrys svātdīnis storp kuozu (kuozys) laiku i čiguonūs (čyguoni) īšonu – tā agrāk latgalieši dēvēja Adventu.
Četrys svātdīnis storp kuozu (kuozys) laiku i čiguonūs (čyguoni) īšonu – tā agrāk latgalieši dēvēja Adventu.