Search Results

[...]spēja ieņemt amatus valsts dienestā. Izņēmums bija mācīties par bazneickungu. Dzimtbūšanas dēļ Latgalē dibinātajā Kruoslovys Goreigajā seminarā (1757–1842) studēja galvenokārt citu tautību pārstāvji (poļaki, lītaunīki), jo zināšanas vidusskolas kursa līmenī toreiz varēja iegūt tikai muižnieki. Latgaliešu jauniešiem iespēja studēt garīdzniecību rodas Pēterpilī (Picers) 19. gs. otrajā pusē–20. gs. s[...]

[...]esmās („Tik skaidra volūda”), Latgolys keramikā.Multietniskā reģiona savdabība ir saistīta ar vietējām minoritātēm, līdzās latgaliešiem – unikālas pierobežas identitātes nesējiem – žydim, boltkrīvim, poļakim, krīvim (staraveri), ukraiņiem, lītaunīkim, igaunim. Latgaliešu literatūrā Latgola bieži iegūst sargājošās (līgava, māte) vai sargājamās – bez saimes palikušās buorineitis, jaunākās māsas – ko[...]

[...]tarp abiem etnosiem sekmējusi ģeogrāfiska tuvība un ilglaicīgi tirdzniecības (tiergs) sakari.Būtiska etniskos kontaktus apliecinoša kultūrzīme ir tautastērps, latviešu, lietuviešu, boltkrīvu un poļu (poļaki) tautastērpu līdzība ir ģeogrāfiski un vēsturiski nosacīta. 19. gs. otrajā pusē Vitebskas guberņas boltkrīvu un latgaliešu (īpaši Ziemeļlatgales, Abrenes) tautastērpos redzamas vairākas kopīgas[...]

[...]švārdu sistēmā etnonīms transformējies uzvārdos un vietvārdos. Čyguoni ir parādījušies Eiropā viduslaikos, Latgalē pirmie čyguoni, visticamāk, nākuši no Polijas (arī Baltkrievijas vai Lietuvas) poļu (poļaki) laikos. Gadsimtiem ilgi klaiņojošā dzīvesveida dēļ čyguoni visā pasaulē bijuši pakļauti represijām, daudzi asimilējušies, slēpj savu tautību. Pēc Otrā pasaules kara čyguoni lielākoties ir atte[...]

[...]ākais līdz mūsdienām, ir čyuli – sākotnēji (19. gs. beigās) attiecināts uz luterticīgajiem vidzemniekiem. Lietots gan kā neitrālas modalitātes vārds, gan kā pārnovadnieku lietoto palamu polīši, poļi (poļaki), čangali opozīcija ar nievājošu nozīmes nokrāsu. Latgaliešu priekšstati par čyulim (arī čivli, čiuli, baltīši, puornūvoda latvīši, puornūvodnīki) ir pretrunīgi, tie uztverti kā: 1. Citādie lat[...]

[...]iekšējo un ārējo apļu izveide: ārējā izvietojas dziedātāji, iekšējā – horeogrāfisko darbību atveidotāji.Visbiežāk Latgalē dejotās dzigas vēl 19. gs. beigās–20. gs. sāk. ir kadriļa, lancija, vengerka (poļaki) un dažāda veida polkas (poļka). Līdz pat 20. gs.beigām Latgales kultūrai ir raksturīga seno dzigu izdejošana kā jautra jauniešu kopīga laika pavadīšanas tradīcija. Par to liecina notikušās več[...]

[...] Kemps Pēterburgā izdeva pirmo latgaliešu avīzi „Gaisma”. Avīzes mērķis bija modināt Latgales latviešu (latgalīši) tautisko pašapziņu. Avīzes sociāli aktīvais raksturs izraisīja neapmierinātību poļu (poļaki) muižnieku un garīdzniecības pārstāvju vidū. Tādēļ garīdzniecība organizēja vēl divu latgaliešu avīžu izdošanu: „Sākla” (redaktors N. Rancāns), „Auseklis” (redaktors F. Trasuns). Triju laikraks[...]

[...]teifeļs – senas Livonijas bruņinieku dzimtas pēctecis; jurists, novadpētnieks, kartogrāfs, etnogrāfs un folklorists, izdevējs, literāts. Pretrunīga personība: lepnums par vācisko izcelsmi un poliskā (poļaki) identitāte mijas ar interesi par latvisko; savas kārtas patriotisms tiecas sadzīvot ar apgaismības ideju rosināto latgalīšu zemnīku izglītošanu. Saimniecisku un politisku apsvērumu dēļ G. Mant[...]

[...]897. g., Otrā pasaules kara laika sāk. (1941) ugunsgrēka laikā baznīca smagi cieta, tās atjaunošana tika uzsākta1943. g.Izvoltā ir darbojusies jezuītu ģimnāzija (1817–1820), mācības tajā notika poļu (poļaki) valodā. Lai arī skolas darbības laiks ir neilgs, tajā mācījās Jezups Macilevičs (Kruoslovys Goreigais seminars) – 19. gs. plašākās latgaliešu populāri zinātniskās grāmatas „Pawujciejszona..” ([...]