Name | Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba (LKCI), Latgales Kultūras centra izdevniecība, Latgalos Kultūros centro leidykla, Publishing House of the Latgalian Centre of Culture, Выдавецтва Культурнага цэнтра Латгалii |
Author | Vladislavs Malahovskis |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
1990. g. nodibinātajam Latgales Kultūras centram (galvenais idejas autors un valdes priekšsēdētājs bija Osvalds Zvejsalnieks (Osvalds)) sākotnēji tika izvirzīti plaši darbības pamatvirzieni: 1) izdevējdarbība un latgaliskās preses atjaunošana; 2) izglītības jomas attīstīšana; 3) Latgales ainavas un kultūrvides saglabāšana. Vienīgais reālais un paliekošais pasākums, kas ļāva saglabāt Latgales Kultūras centra nosaukumu, bija tā piešķiršana 1990. g. dibinātajai izdevniecībai Rēzeknē.
LKCI raksturojama kā: 1. Lielākā un daudzveidīgākā Latgales izdevniecība. 2. Trimdas latgaliešu izdevniecības tradīciju turpinātāja. 3. Sadzīves anekdošu radītāja.
LKCI sarunvalodā parasti dēvē tās vadītāja Jāņa Elkšņa (1933) vārdā. J. Elksnis ir dzimis Drycānu pag. Bērnībā dzirdētie nostāsti par Dricānu muižnieku G. Manteifeli, kurš latgalīšu volūdā bija izdevis kalendārus, zināmā mērā rosina arī J. Elksni kļūt par grāmatnieku.
LKCI strādā 5–6 darbinieki. Pašlaik galvenie darba veicēji ir J. Elksnis (vadītājs, redaktors, korektors) un ilggadējā grāmatu redaktore Valentīna Unda. Neskatoties uz mazo kolektīvu, 22 pastāvēšanas gados izdevniecība ir laidusi klajā >400 nosaukuma darbu.
Izdoto grāmatu tematika ir plaša un daudzveidīga: 1) pirmskara Latvijā un trimdā izdoto latgaliešu autoru darbu pārpublicējumi; 2) oriģināldarbi vēsturē; 3) darbi kultūras vēsturē un mākslā; 4) reliģiskas tematikas darbi; 5) unikāli darbi, kuri ilgstoši glabājušies bibliotēku retumu fondos vai manuskriptu veidā pie privātpersonām; 6) vidējās un jaunākās latgaliešu literātu paaudzes darbi. LKCI izdevusi ~20 grāmatu krievu valodā un 4 grāmatas ir izdotas arī angļu valodā.
LKCI turpina trimdas latgaliešu gadagrāmatas „Tāvu zemes kalendars” izdošanu. Pirmajā gadā (1990) kalendāra metiens ir bijis 7000 eksemplāru; vēlākajos gados tas sarucis līdz 2000 eksemplāriem, bet pēdējos gados – 1000 eksemplāru. Turpinot Vladislava Loča izdevniecības tradīcijas, gadagrāmatā visi raksti un dzeja ir tikai latgaliešu valodā: lai arī nereti iesniegti latviešu valodā, tie tiek pārtulkoti.
LKCI turpina arī V. Loča izdevniecības aizsākto literārā almanaha „Olūts” izdošanu.
LKCI raksturojama kā: 1. Lielākā un daudzveidīgākā Latgales izdevniecība. 2. Trimdas latgaliešu izdevniecības tradīciju turpinātāja. 3. Sadzīves anekdošu radītāja.
LKCI sarunvalodā parasti dēvē tās vadītāja Jāņa Elkšņa (1933) vārdā. J. Elksnis ir dzimis Drycānu pag. Bērnībā dzirdētie nostāsti par Dricānu muižnieku G. Manteifeli, kurš latgalīšu volūdā bija izdevis kalendārus, zināmā mērā rosina arī J. Elksni kļūt par grāmatnieku.
LKCI strādā 5–6 darbinieki. Pašlaik galvenie darba veicēji ir J. Elksnis (vadītājs, redaktors, korektors) un ilggadējā grāmatu redaktore Valentīna Unda. Neskatoties uz mazo kolektīvu, 22 pastāvēšanas gados izdevniecība ir laidusi klajā >400 nosaukuma darbu.
Izdoto grāmatu tematika ir plaša un daudzveidīga: 1) pirmskara Latvijā un trimdā izdoto latgaliešu autoru darbu pārpublicējumi; 2) oriģināldarbi vēsturē; 3) darbi kultūras vēsturē un mākslā; 4) reliģiskas tematikas darbi; 5) unikāli darbi, kuri ilgstoši glabājušies bibliotēku retumu fondos vai manuskriptu veidā pie privātpersonām; 6) vidējās un jaunākās latgaliešu literātu paaudzes darbi. LKCI izdevusi ~20 grāmatu krievu valodā un 4 grāmatas ir izdotas arī angļu valodā.
LKCI turpina trimdas latgaliešu gadagrāmatas „Tāvu zemes kalendars” izdošanu. Pirmajā gadā (1990) kalendāra metiens ir bijis 7000 eksemplāru; vēlākajos gados tas sarucis līdz 2000 eksemplāriem, bet pēdējos gados – 1000 eksemplāru. Turpinot Vladislava Loča izdevniecības tradīcijas, gadagrāmatā visi raksti un dzeja ir tikai latgaliešu valodā: lai arī nereti iesniegti latviešu valodā, tie tiek pārtulkoti.
LKCI turpina arī V. Loča izdevniecības aizsākto literārā almanaha „Olūts” izdošanu.
Intresting info
Bijušais darbinieks Leons Širins atceras šādu kuriozu gadījumu (L. Širins „Taida dzeive Plykpūrmaļūs”, 2009, 11): Kai strōdōju vīnā izdevnīceibā [LKCI], vītejōs bazneicas bazneickungs beja atness nūdrukōt nazkaidu brošureni i kai samoksu atnese vysu summu tō laika [90. g. sāk.] Latvejys rubļūs jeb „repšikūs” (..) tys rublis beja cīši lāts i beja izdeveigs ticeigajim, jō jī nikaidys kapeikys bazneickungam nadeve, bet papeira rubļus (..). Par tū var īzadūmōt, kaidu naudys čupu jys myusim atnese – pylnu portfeli. Bet myusu grōmotveds – ančikrists (nakryškuons) taids – jēme i izmoksōja myusim olgu tymūs rubļūs, kai saceidams, kū nūpeļnējot, tū ari dabojit. Kai es aizgōju iz veikalu pērkt produktus un kod es pōrdevējai atskaitēju trejdesmit rubļu „repšikūs”, jei saceja: „Laikam itū naudu jyus salasējot ubogojūt (nabogs)...”