| Name | Skrypka, vijole, smuikas, violin, скрыпка |
| Author | Inese Ločmele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Skrypka (arī vijūle, vejule, peivule, pijole, smuika) – izplatīts stīgu lociņinstruments baltu, slāvu, ģermāņu, somugru u. c. tautu tradicionālajā mūzikā. Latgalē skrypku raksturo: 1. Izmantojums godos un tradīcijās. 2. Tradicionālās un akadēmiskās vijoļspēles tendences. 3. Poētisks duālisms.
Skrypka Latgalē iepazīta etniski dažādu kultūru saskarsmes rezultātā. 19. gs. I pusē muižās (Plāteri, K. Buinickis) izklaides pasākumos bieži vien skanēja skrypka, tas radīja priekšstatu par Eiropas pēcrenesanses mūzikas kultūru. Lauku vidē Latgalē lielākās nūtikšonys saistāmas ar noteiktām rituālām darbībām, ko papildināja arī skrypkys solo spēlē vai ansamblī kopā ar sitamajiem (bubyns), stīgu, plēšu (garmane) u. c. instrumentiem. Skrypkys visbiežāk tika pirktas, iemainītas, bet retāk – darinātas pašu rokām.
Mūsdienās vijoļspēles apgūšanas iespējas mūzikas skolās ir daudzpusīgas, bet Latgalē 20. gs. 20.–40. g. tikai veidojās noteikta muzikālās audzināšanas sistēma (Latgolys škola). To sekmēja školuotuoju izglītošanās Daugavpils Valsts skolotāju institūtā, RVSI. Topošo pedagogu profesionālajā izglītībā obligāta bija vijoļspēles apgūšana.
Mūzikas kultūras attīstībā liela nozīme bija Latgales Tautas konservatorijas Daugavpilī (1923. g. 17. oktobrī) un Rēzeknes Tautas konservatorijas (1932. g. 8. oktobrī) atklāšanai. Latgales Tautas konservatoriju tagad sauc par Daugavpils mūzikas vidusskolu, kas kļuvusi par pilsētas muzikālās dzīves centru. Klausītāju atzinību dažādos pasākumos iemantojis Nikolaja Sļusara vadītais vijolnieku ansamblis (dibināts 1961). Rēzeknes Tautas konservatorijas ideju mūsdienās simboliski turpina Jāņa Ivanova („Latgales simfonija”) Rēzeknes mūzikas vidusskola, kur iespējams mācīties arī vijoļspēli.
Viens no zināmākajiem skrypačiem Latgalē ir Andrejs Rancāns (Baļtinova). Muzikanta mājās ir 8 skrypkys. Kopā ar folkloras kopu „Grodi” (dibināta 1987) un Baltinavas muzikantiem ierakstīta kasete un CD „Andrejs Rancāns. Latgales vijolnieks” (2001).
Skrypka Latgalē iepazīta etniski dažādu kultūru saskarsmes rezultātā. 19. gs. I pusē muižās (Plāteri, K. Buinickis) izklaides pasākumos bieži vien skanēja skrypka, tas radīja priekšstatu par Eiropas pēcrenesanses mūzikas kultūru. Lauku vidē Latgalē lielākās nūtikšonys saistāmas ar noteiktām rituālām darbībām, ko papildināja arī skrypkys solo spēlē vai ansamblī kopā ar sitamajiem (bubyns), stīgu, plēšu (garmane) u. c. instrumentiem. Skrypkys visbiežāk tika pirktas, iemainītas, bet retāk – darinātas pašu rokām.
Mūsdienās vijoļspēles apgūšanas iespējas mūzikas skolās ir daudzpusīgas, bet Latgalē 20. gs. 20.–40. g. tikai veidojās noteikta muzikālās audzināšanas sistēma (Latgolys škola). To sekmēja školuotuoju izglītošanās Daugavpils Valsts skolotāju institūtā, RVSI. Topošo pedagogu profesionālajā izglītībā obligāta bija vijoļspēles apgūšana.
Mūzikas kultūras attīstībā liela nozīme bija Latgales Tautas konservatorijas Daugavpilī (1923. g. 17. oktobrī) un Rēzeknes Tautas konservatorijas (1932. g. 8. oktobrī) atklāšanai. Latgales Tautas konservatoriju tagad sauc par Daugavpils mūzikas vidusskolu, kas kļuvusi par pilsētas muzikālās dzīves centru. Klausītāju atzinību dažādos pasākumos iemantojis Nikolaja Sļusara vadītais vijolnieku ansamblis (dibināts 1961). Rēzeknes Tautas konservatorijas ideju mūsdienās simboliski turpina Jāņa Ivanova („Latgales simfonija”) Rēzeknes mūzikas vidusskola, kur iespējams mācīties arī vijoļspēli.
Viens no zināmākajiem skrypačiem Latgalē ir Andrejs Rancāns (Baļtinova). Muzikanta mājās ir 8 skrypkys. Kopā ar folkloras kopu „Grodi” (dibināta 1987) un Baltinavas muzikantiem ierakstīta kasete un CD „Andrejs Rancāns. Latgales vijolnieks” (2001).
Intresting info
Īpaši pēc dzimtbūšanas atcelšanas (1861) skrypka tika uztverta kā viena no iespējām raisīties no savas kārtas sloga (A. Rupainis „Māra mostas, I. Poļu dumpis”, 1951, 98): Par spīti grūtajiem laikiem cilvēki gribēja priecāties. Vajadzēja tikai manīt Taduli čāpojam ar paštaisīto skrypku padusē, kad no visām ciema (sādža) mājelēm izsteidzās lieli un mazi un devās pakaļ večukam uz Migleniekiem (Rogovka). Tad viņš piespieda mazo skrypku pie vēdera jostas un laida vaļā dančus, ka čirkstēja vien.