Name | Starks, stārķis, gandras, stork, бусел |
Author | Antra Kļavinska |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Starks (arī aists, bacjans, kalests, klikuns, poļaks, žyurejs, žubure, žugure): 1. Latgales ainavai tipisks gājputns. 2. Nozīmīgu cilvēka dzīves notikumu pareģotājs. 3. Viens no gudrības simboliem.
Baltais starks (Ciconia ciconia) ir viena no Latvijas (arī Latgales) vizītkartēm, bieži dižojas tūrisma bukletu lappusēs, atainots Ls 1 monētas reversā u. c. Latgales ainavā (no aprīļa līdz septembrim) baltais starks labi pamanāms iespaidīgā izmēra un ligzdošanas tuvuma dēļ.
Latgalē starki parādās tikai 19. gs. I pusē līdz ar cilvēku skaita pieaugumu, lauksaimniecības attīstību. Barības meklējumos bieži seko pļaujmašīnai vai arklam, tādējādi arī zemniekam nesot praktisku ieguvumu: iznīcina kaitīgos rāpuļus (tuorps) un grauzējus. Tiek uzskatīts, ka starks nes sātai svētību. Iespējams, arī ticējumu ietekmē starki un to ligzdas pasargātas no iznīcināšanas.
Tautas ticējumos starks vēsta par nozīmīgiem cilvēka dzīves notikumiem. Īpaši tā uzvedība tiek vērota pavasarī, kad tiek pareģotas precības un bērnu dzimšana (saime). Stārķu pāris ir kāzu (kuozys) zīme: ja neprecēti cilvēki pavasarī pirmo reizi redz vienu starku, tad togad neapprecēsies, ja starku pāri – ir cerība apprecēties, ja tos redz laižamies – aizies uz citurieni dzīvot, ja stāvot – paliks turpat.
Ar starku tiek saistīta ne tikai cilvēka dzimšana, precības un labklājība, bet arī miršana, šķiršanās un posts. Arī stārķa klabināšana uz mājas jumta tiek uztverta divējādi: gan kā brīdinājums par nelaimi, ugunsgrēku, gan kā vēstījums par bērna dzimšanu.
Tautas priekšstatos viens no tipiskākajiem gudrības simboliem putnu vidū ir pūce (palāda), taču arī novērotā starka poza, stāvot uz vienas kājas un domājot, meditējot, asociējas ar gudrību. Arī mūsdienās ļaudis starkā saskata daudz cilvēcisku īpašību: mīlestību, rūpes par bērniem, taisnīgumu, izpalīdzību, sava mitekļa kopšanu un aizsardzību. Tiek apbrīnota starku pāra uzticība, ar uzmanību un apdomību tiek saistīta to ilgdzīvošana.
Baltais starks (Ciconia ciconia) ir viena no Latvijas (arī Latgales) vizītkartēm, bieži dižojas tūrisma bukletu lappusēs, atainots Ls 1 monētas reversā u. c. Latgales ainavā (no aprīļa līdz septembrim) baltais starks labi pamanāms iespaidīgā izmēra un ligzdošanas tuvuma dēļ.
Latgalē starki parādās tikai 19. gs. I pusē līdz ar cilvēku skaita pieaugumu, lauksaimniecības attīstību. Barības meklējumos bieži seko pļaujmašīnai vai arklam, tādējādi arī zemniekam nesot praktisku ieguvumu: iznīcina kaitīgos rāpuļus (tuorps) un grauzējus. Tiek uzskatīts, ka starks nes sātai svētību. Iespējams, arī ticējumu ietekmē starki un to ligzdas pasargātas no iznīcināšanas.
Tautas ticējumos starks vēsta par nozīmīgiem cilvēka dzīves notikumiem. Īpaši tā uzvedība tiek vērota pavasarī, kad tiek pareģotas precības un bērnu dzimšana (saime). Stārķu pāris ir kāzu (kuozys) zīme: ja neprecēti cilvēki pavasarī pirmo reizi redz vienu starku, tad togad neapprecēsies, ja starku pāri – ir cerība apprecēties, ja tos redz laižamies – aizies uz citurieni dzīvot, ja stāvot – paliks turpat.
Ar starku tiek saistīta ne tikai cilvēka dzimšana, precības un labklājība, bet arī miršana, šķiršanās un posts. Arī stārķa klabināšana uz mājas jumta tiek uztverta divējādi: gan kā brīdinājums par nelaimi, ugunsgrēku, gan kā vēstījums par bērna dzimšanu.
Tautas priekšstatos viens no tipiskākajiem gudrības simboliem putnu vidū ir pūce (palāda), taču arī novērotā starka poza, stāvot uz vienas kājas un domājot, meditējot, asociējas ar gudrību. Arī mūsdienās ļaudis starkā saskata daudz cilvēcisku īpašību: mīlestību, rūpes par bērniem, taisnīgumu, izpalīdzību, sava mitekļa kopšanu un aizsardzību. Tiek apbrīnota starku pāra uzticība, ar uzmanību un apdomību tiek saistīta to ilgdzīvošana.
Intresting info
Folklorā atklāta starka cilvēciskā izcelsme (P. Šmits (sak.) „Latviešu pasakas un teikas”, http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr13/13A1710.htm): Meita īt uz Dīvu žāluotīs, bet Dīvs sabar jū un par struopi puormej jū par lelu putnu un līk jam lasīt izbāgušu kustūni. Un starks vēl šū bolt dīn staigoj pa purim (pūrs) un slapņom pļovom, lasīdama tuorpus, vardes un šķierzlotus.