Name | Fraņcs Kemps, Francis Kemps, Francis Kempas, Fraņcs Kemps, Франц Кемпс |
Author | Ilga Šuplinska |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Fraņcs Kemps (Latgalis, Skomba, Skoborga, Reformators, 1876–1952) – viens no spilgtākajiem pirmās latgaliešu (latgalīši) inteliģences pārstāvjiem, pirmo periodisko izdevumu („Gaisma”, 1905), „Austra” (1908)) redaktors, izdevējs, spožs publicists, pirmās partijas dibinātājs (Latgolas (Latgola) Liaužu partija, 1916), pirmais atjaunotās Rēzeknis pilsētas galva (1920).
F. Kempam gara gaismas nešana bija dzīves misija: simboliski viņš sāka ar avīzi „Gaisma”, mūža nogalē izsūtījumā Sibīrijā, izmantojot savas inženiera prasmes, kolhozā „Latgaļec” no veciem dzelžiem sameistaroja vēja rotoru, apgaismojot kantora ēku. F. Kemps ir: 1. Latgales un latgaliskuma ideju aizstāvis. 2. Ass publicists. 3. Literāts.
Reformators, biežāk šo pseidonīmu lietojis pirmās latgaliešu atmodas laikā laikrakstā „Drywa” (bruoli Skryndys). Tautas atzinību un popularitāti ieguvis ar kalendāra „Daugawa” (1905–1914; Daugova) izdošanu, kardināli mainījis pirmās latgaliešu atmodas ritējumu, iestājoties par Latgales atdzimšanas, latviskās pašapziņas idejām iepretim kristīgo pārstāvju konservatīvismam. Izdevis pirmo plašāko vēsturisko apcerējumu „Latgalieši” (1910), piedāvājot latviešu tautas pārstāvju apzīmēšanai baltiešu (Kurzemes, Vidzemes latvieši) un latgaliešu (Latgales latvieši) etnonīmus. Konsekventi aizstāvējis Latgales autonomijas ideju.
Kempisti F. Kempa laikā iepretim trasunistiem (F. Trasuns) bija galvenokārt tie, kas aizstāvēja līdzvērtīgas Latgales un pārnovada (baltiešu) apvienošanās ideju. Latgales sabiedriskās dzīves kultūrainavā apzīmējums ieguvis arī papildnozīmes: tas ir atklāts un godīgs savas nostājas, uzskatu apliecinājums.
Skomba, Skoborga ir F. Kempa izvēlēti pseidonīmi publicistikā, atklājot arī viņa šerpo un neērto godīgumu. Autora stilu raksturo kompetence, cieņas pilna, dažkārt nemanāmi ironizējošā labvēlībā pārejoša uzruna dialoga pretiniekam, izvairīšanās no personīgiem apvainojumiem, virzība uz problēmas risinājumu, patiesības, taisnīguma apliecinājumi.
Latgalis (latgali) – tā ir viņa dzīves jēga, paraksts zem dzejoļiem. Sešu gadu vecumā kopā ar brālēnu N. Rancānu viņš atvadās no P. Miglinīka, ar šo laiku sākas viņa krystaceļš: viņu kā apaļu bāreni sūta mācīties par garīdznieku (bazneickungs), viņš samaina sutanu pret inženiera diplomu un latīņu valodas mājskolotāja apliecību.
Brōleits ir viņa sakušana ar latgalieti, tradīciju (garīgie teksti, P. Miglinīka dzeja) un jaunas tradīcijas veidošana. 20. gs. 80. g. beigās atmodas sākumā parādās dziesma „Pīmiņ, brōļ!” (brāļi Muktupāveli), kļūstot par ceļvedi latgaliskuma apziņai (olūts).
F. Kempam gara gaismas nešana bija dzīves misija: simboliski viņš sāka ar avīzi „Gaisma”, mūža nogalē izsūtījumā Sibīrijā, izmantojot savas inženiera prasmes, kolhozā „Latgaļec” no veciem dzelžiem sameistaroja vēja rotoru, apgaismojot kantora ēku. F. Kemps ir: 1. Latgales un latgaliskuma ideju aizstāvis. 2. Ass publicists. 3. Literāts.
Reformators, biežāk šo pseidonīmu lietojis pirmās latgaliešu atmodas laikā laikrakstā „Drywa” (bruoli Skryndys). Tautas atzinību un popularitāti ieguvis ar kalendāra „Daugawa” (1905–1914; Daugova) izdošanu, kardināli mainījis pirmās latgaliešu atmodas ritējumu, iestājoties par Latgales atdzimšanas, latviskās pašapziņas idejām iepretim kristīgo pārstāvju konservatīvismam. Izdevis pirmo plašāko vēsturisko apcerējumu „Latgalieši” (1910), piedāvājot latviešu tautas pārstāvju apzīmēšanai baltiešu (Kurzemes, Vidzemes latvieši) un latgaliešu (Latgales latvieši) etnonīmus. Konsekventi aizstāvējis Latgales autonomijas ideju.
Kempisti F. Kempa laikā iepretim trasunistiem (F. Trasuns) bija galvenokārt tie, kas aizstāvēja līdzvērtīgas Latgales un pārnovada (baltiešu) apvienošanās ideju. Latgales sabiedriskās dzīves kultūrainavā apzīmējums ieguvis arī papildnozīmes: tas ir atklāts un godīgs savas nostājas, uzskatu apliecinājums.
Skomba, Skoborga ir F. Kempa izvēlēti pseidonīmi publicistikā, atklājot arī viņa šerpo un neērto godīgumu. Autora stilu raksturo kompetence, cieņas pilna, dažkārt nemanāmi ironizējošā labvēlībā pārejoša uzruna dialoga pretiniekam, izvairīšanās no personīgiem apvainojumiem, virzība uz problēmas risinājumu, patiesības, taisnīguma apliecinājumi.
Latgalis (latgali) – tā ir viņa dzīves jēga, paraksts zem dzejoļiem. Sešu gadu vecumā kopā ar brālēnu N. Rancānu viņš atvadās no P. Miglinīka, ar šo laiku sākas viņa krystaceļš: viņu kā apaļu bāreni sūta mācīties par garīdznieku (bazneickungs), viņš samaina sutanu pret inženiera diplomu un latīņu valodas mājskolotāja apliecību.
Brōleits ir viņa sakušana ar latgalieti, tradīciju (garīgie teksti, P. Miglinīka dzeja) un jaunas tradīcijas veidošana. 20. gs. 80. g. beigās atmodas sākumā parādās dziesma „Pīmiņ, brōļ!” (brāļi Muktupāveli), kļūstot par ceļvedi latgaliskuma apziņai (olūts).
Intresting info
F. Kempa viedoklis bieži vien ir atšķirīgs no stereotipiski pieņemtā un vienmēr konfrontējošs ar varas pārstāvjiem (F. Kemps „Autobiogrāfija”, „Credo”, 1939, atrodams L. Kempa sastādītajā CD „Franča Kempa darbi”): Latgalieši ir daudz ko zaudējuši caur savu vadošo darbinieku nevīžību, mīkstčaulību, mantkārību (..). Latgaliešu inteliģentā sabiedrība ir tāda amfībija, kurai smadzenes ir visās vietās, tikai ne tur, kur parasti vajag būt.