| Name | Krystaceļš, krustaceļš, kryžiaus keliai, Via Crucis, хрэсны ход |
| Author | Irēna Silineviča |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Krystaceļš: 1. Vēsturiski izveidojusies kristietības tradīcija. 2. Viens no populārākajiem tautas dievbijības apliecinājumiem katoļu Baznīcā. 3. Cilvēku ciešanu simbols.
Jēzus (Dīvs) ciešanu, nāves un augšāmcelšanas atcere ir raksturīgs kristietības elements. Ieviešoties svētceļojumu ieradumam, it sevišķi krysta karu laikmetā, seno svēto vietu identifikācija un kapelu, klosteru un baznīcu (bazneica) būve no jauna iedzīvināja Jēzus ciešanu un nāves kultu.
Katrai baznīcai krystaceļš ir īpašs mākslas meistardarbs, kas ne tikai ir sava laika sakrālās mākslas liecība, bet arī veido šīs baznīcas unikalitāti. Bieži tas ir nezināmu mākslinieku izpildījums, var būt arī brīvdabas krystaceļš, kā, piem., Aglonas (Aglyuna) bazilikas sakrālajā laukumā vai Viļakā, kur krystaceļa bildes iemūrētas baznīcas mūra žogā. 1993. g. atjaunotajā Ludzas (Ludza) katoļu baznīcā ir modernas krystaceļa gleznas, ko darinājis Latgales mākslinieks Jānis Bārda.
Kopš 2005. g. Jēzus Kristus nāves piemiņas dienā Lielajā Piektdienā no Sv. Jēkaba katedrāles dažādu konfesiju kristieši no daudzām Rīgas (Reiga) draudzēm dodas krystaceļa procesijā. Arī Rēzeknē Lielajā Piektdienā (Leldine) notiek krystaceļa procesija pa pilsētas ielām, Gaigalavā – pa ciema ielām, Ludzā – Ludzas pilsdrupās. Ticīgie cilvēki Lielā gavieņa laikā, trešdienās, piektdienās un svētdienās, publiski vai individuāli dodas šajā ciešanu atceres ceļā, izmantojot lūgšanu grāmatiņu, citu apceres tekstu vai pārdomājot Kristus ciešanas meditācijā.
Tradicionāli 14. augustā vakarā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā notiek krystaceļa gājiens, kurā piedalās desmitiem tūkstošu svētceļnieku ar aizdegtām svecītēm rokās.
Sadzīvē, literatūrā un mākslā vārds krystaceļš pārnestā nozīme asociējas ar cilvēku ciešanām. Tās atainotas Jura Podnieka dokumentālajā filmā „Krustaceļš”, dokumentālajā filmā „Lūgšana krustā” (2008, scenārija autore un režisore Dzidra Smiltēna).
Par latviešu tautas krystaceļu dēvē deportācijas (1941. g. 14. jūnijā, 1949. g. 25. martā). Šajā laikā no Latvijas tika izvesti ~216 tūkstoši cilvēku. Krystaceļa tēma parādās rakstnieka Jāņa Klīdzēja, Antona Rupaiņa (Bieržgaļs) u. c. latgaliešu literātu darbos. Dzejnieces Broņislavas Martuževas dzejas dramatizējums „Krustaceļš” iestudēts Rēzeknis Tautys teatrī (1994).
Jēzus (Dīvs) ciešanu, nāves un augšāmcelšanas atcere ir raksturīgs kristietības elements. Ieviešoties svētceļojumu ieradumam, it sevišķi krysta karu laikmetā, seno svēto vietu identifikācija un kapelu, klosteru un baznīcu (bazneica) būve no jauna iedzīvināja Jēzus ciešanu un nāves kultu.
Katrai baznīcai krystaceļš ir īpašs mākslas meistardarbs, kas ne tikai ir sava laika sakrālās mākslas liecība, bet arī veido šīs baznīcas unikalitāti. Bieži tas ir nezināmu mākslinieku izpildījums, var būt arī brīvdabas krystaceļš, kā, piem., Aglonas (Aglyuna) bazilikas sakrālajā laukumā vai Viļakā, kur krystaceļa bildes iemūrētas baznīcas mūra žogā. 1993. g. atjaunotajā Ludzas (Ludza) katoļu baznīcā ir modernas krystaceļa gleznas, ko darinājis Latgales mākslinieks Jānis Bārda.
Kopš 2005. g. Jēzus Kristus nāves piemiņas dienā Lielajā Piektdienā no Sv. Jēkaba katedrāles dažādu konfesiju kristieši no daudzām Rīgas (Reiga) draudzēm dodas krystaceļa procesijā. Arī Rēzeknē Lielajā Piektdienā (Leldine) notiek krystaceļa procesija pa pilsētas ielām, Gaigalavā – pa ciema ielām, Ludzā – Ludzas pilsdrupās. Ticīgie cilvēki Lielā gavieņa laikā, trešdienās, piektdienās un svētdienās, publiski vai individuāli dodas šajā ciešanu atceres ceļā, izmantojot lūgšanu grāmatiņu, citu apceres tekstu vai pārdomājot Kristus ciešanas meditācijā.
Tradicionāli 14. augustā vakarā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā notiek krystaceļa gājiens, kurā piedalās desmitiem tūkstošu svētceļnieku ar aizdegtām svecītēm rokās.
Sadzīvē, literatūrā un mākslā vārds krystaceļš pārnestā nozīme asociējas ar cilvēku ciešanām. Tās atainotas Jura Podnieka dokumentālajā filmā „Krustaceļš”, dokumentālajā filmā „Lūgšana krustā” (2008, scenārija autore un režisore Dzidra Smiltēna).
Par latviešu tautas krystaceļu dēvē deportācijas (1941. g. 14. jūnijā, 1949. g. 25. martā). Šajā laikā no Latvijas tika izvesti ~216 tūkstoši cilvēku. Krystaceļa tēma parādās rakstnieka Jāņa Klīdzēja, Antona Rupaiņa (Bieržgaļs) u. c. latgaliešu literātu darbos. Dzejnieces Broņislavas Martuževas dzejas dramatizējums „Krustaceļš” iestudēts Rēzeknis Tautys teatrī (1994).
Intresting info
Dramaturga Pītera Apšinīka drāmā „Marija Madaļa” (Mareja) aprakstīts Jēzus krystaceļš, bet šī paša autora lugā „Pazudušais dāls” krystaceļš izmantots alegoriski: Nyu jōsōc jaunu dzeivi (..) un jōnōk ērkškim klōtu ceļu. Arī brīvās Latvijas attīstības gaitā diemžēl saglabājas krystaceļa metafora (A. Līce „Ticība,cerība,mīlestība”, 1991, www.latnet.lv): Ceļš ir tas pats – via dolorosa. Un gājējs tas pats – tauta. Laiki ir mainījušies. Bet vai visiem? Upuri joprojām nes savu krustu.
S_Krivteza_krustacels_2008 *
Psalmi_2009 *
Krusta_gajiens_krusta_zime *
Kristietibas_izplatisanas_2008 *
filmas_apraksts_Lugsana_krusta_2010 *
B_Martuzeva_dzeja_1966_1981 *
B_Martuzeva_dzeja_1959_1962 *
B_Martuzeva_dzeja_1946_1948 *
* Sorry, the material use is only possible for instructional or research purposes. Access is also available by sending an e-mail to: ilga13@inbox.lv