Name | Fraņcs Trasuns, Francis Trasuns, Francis Trasunas, Fraņcs Trasuns, Франц Трасунс |
Author | Valentīns Lukaševičs |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Fraņčam Trasunam (1864–1926, pseidonīms Ripa) ir tikai viens pseidonīms, kas ir neraksturīgi tā laika latgalīšu autoriem. F. Trasuns: 1. Nozīmīga, dramatiska personība Latvijas vēsturē. 2. Trasunisms. 3. Literāru tekstu autors.
F. Trasuns – viena no svarīgākajām personām pirmās latgaliešu atmodas (Picers) sagatavošanā: bazneickungs, aktīvs politiķis, kultūras darbinieks.
F. Trasuns ir pirmais latgalietis, kuru ievēl kādas valsts parlamentā (Krievijas Valsts domes 1. sasaukumā), ir viens no nedaudzajiem, kuru ievēl arī LR Satversmes sapulcē, 1. un 2. Saeimā.
1925. g. 20. septembrī tika izziņota F. Trasuna ekskomunicēšana (izslēgšana no katoliskās Baznīcas, bazneica). Viņam inkriminēja augstprātību, nepakļaušanos garīgajai virsvadībai, neatļautu civilo drēbju nēsāšanu un konkubinātu.
Nevar teikt, ka visi F. Trasunam izvirzītie apvainojumi bija izdomāti, pilnīgi bez pamata. Daudzi citi katoļu priesteri, laji, inteliģences pārstāvji, piem., Naaizmērstule, asi kritizēja viņu par jau pieminēto kanonisko tiesību neievērošanu.
Jau pēc F. Trasuna nāves rodas mīts par visas tautas atbalstu F. Trasunam mūža pēdējos gados. Šī mīta galvenie konstruētāji ir rakstnieki – Alberts Sprūdžs, Jānis Klīdzējs (Boņuks) – un kultūrvēsturnieks Pēteris Zeile.
F. Trasuna uzvārds ir kļuvis par -isms formā veidotu metonīmiju. Ar jēdzienu trasunisms saprot ideju vai darbību kopumu, kuru mērķis ir maksimāli konsolidēt Latgali (Latgola) ar pārējo Latviju.
Jēdziens trasunisms ir binārās opozīcijas daļa; otrā polā atrodas jēdziens kempisms (F. Kemps). Kaut arī abu Franču – Trasuna un Kempa – uzskati nebija tik noteikti un lozungveidīgi, kā tos vēlāk vienkāršoja, šo divu reālo cilvēku mitoloģizācijas procesā ir izveidojusies šabloniska opozīcija, kurā F. Kemps tiek negatīvi marķēts kā separātists, bet F. Trasunam ir piedēvēts tas, ka, pateicoties viņam, latgalieši beidzot atkalapvienojās ar saviem tautiešiem.
F. Trasuna apgaismotāja darbs un literārā daiļrade drīzāk ir viņa paša uzskatu, pārliecības, darbu komentāri.
Mūsdienās F. Trasuns bieži vien pats kļūst par tēlu citu mākslas darbos: Annas Rancānes mistērija, Rēzeknis Tautys teatra F. Trasuna fabulu iestudējumā „Tu navaicoj manis, kaids asu” (režisore Māra Zaļaiskalns). F. Trasuna piemiņa un darbi tiek godāti daudzajos muzeja „Kolnasāta” pasākumos.
F. Trasuns – viena no svarīgākajām personām pirmās latgaliešu atmodas (Picers) sagatavošanā: bazneickungs, aktīvs politiķis, kultūras darbinieks.
F. Trasuns ir pirmais latgalietis, kuru ievēl kādas valsts parlamentā (Krievijas Valsts domes 1. sasaukumā), ir viens no nedaudzajiem, kuru ievēl arī LR Satversmes sapulcē, 1. un 2. Saeimā.
1925. g. 20. septembrī tika izziņota F. Trasuna ekskomunicēšana (izslēgšana no katoliskās Baznīcas, bazneica). Viņam inkriminēja augstprātību, nepakļaušanos garīgajai virsvadībai, neatļautu civilo drēbju nēsāšanu un konkubinātu.
Nevar teikt, ka visi F. Trasunam izvirzītie apvainojumi bija izdomāti, pilnīgi bez pamata. Daudzi citi katoļu priesteri, laji, inteliģences pārstāvji, piem., Naaizmērstule, asi kritizēja viņu par jau pieminēto kanonisko tiesību neievērošanu.
Jau pēc F. Trasuna nāves rodas mīts par visas tautas atbalstu F. Trasunam mūža pēdējos gados. Šī mīta galvenie konstruētāji ir rakstnieki – Alberts Sprūdžs, Jānis Klīdzējs (Boņuks) – un kultūrvēsturnieks Pēteris Zeile.
F. Trasuna uzvārds ir kļuvis par -isms formā veidotu metonīmiju. Ar jēdzienu trasunisms saprot ideju vai darbību kopumu, kuru mērķis ir maksimāli konsolidēt Latgali (Latgola) ar pārējo Latviju.
Jēdziens trasunisms ir binārās opozīcijas daļa; otrā polā atrodas jēdziens kempisms (F. Kemps). Kaut arī abu Franču – Trasuna un Kempa – uzskati nebija tik noteikti un lozungveidīgi, kā tos vēlāk vienkāršoja, šo divu reālo cilvēku mitoloģizācijas procesā ir izveidojusies šabloniska opozīcija, kurā F. Kemps tiek negatīvi marķēts kā separātists, bet F. Trasunam ir piedēvēts tas, ka, pateicoties viņam, latgalieši beidzot atkalapvienojās ar saviem tautiešiem.
F. Trasuna apgaismotāja darbs un literārā daiļrade drīzāk ir viņa paša uzskatu, pārliecības, darbu komentāri.
Mūsdienās F. Trasuns bieži vien pats kļūst par tēlu citu mākslas darbos: Annas Rancānes mistērija, Rēzeknis Tautys teatra F. Trasuna fabulu iestudējumā „Tu navaicoj manis, kaids asu” (režisore Māra Zaļaiskalns). F. Trasuna piemiņa un darbi tiek godāti daudzajos muzeja „Kolnasāta” pasākumos.
Intresting info
Pazīstamākais, populārākais F. Trasuna literārais sacerējums ir daudzkārt apspriestais, bieži citētais dzejolis „Tu navaicoj manis, kaids asu” („Jaunō Straume”,1927, Nr. 15. 14. aprīlī.): Tu navaicoj manis kaids asu,/ Vai breivs es nu klaidom, vai bolts,/ Vai Dīvam tik tykumu nasu,/ Vai cīts, kai nu tārauda kolts?/ Ir klaidas, ir tykumi sovi,/ Ni pōrok jau lobs es, ni slykts,/ Nav vysod tī tykumi prōvi,/ Na vysod tū doru, kas lykts./ Bet taisnu vīn ceļu es eju,/ Un cenšūs aizvīnam byut bolts./ Es ceļūs, kur cyts sleid uz leju,/ Un draugs kai nu tārauda kolts./ Ir breiviba dūta nu Dīva,/ Breivs dzymu, breivs gribu es mērt,/ Nu ticības, draugim, nu Dīva/ Nivīns mani naspēs gon škērt.