| Name | Kļockys, klimpas, virtiniai, dumplings, клёцкі |
| Author | Inga Belasova |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kļockys (ari kamys, kļočkys, komi) – vārītas, ceptas vai sautētas rīvētu kartupeļu (buļbys) vai kviešu miltu klimpas. Latgalē var runāt par par kļockām kā: 1. Pamatēdienu. 2. Zupu. 3. Deserta ēdienu. 4. Vides un cilvēku raksturotājelementu.
Kļocku sāļajiem pildījumiem parasti izmanto ceptu speķi ar sīpoliem vai biezpienu (sipisnīks) piem., Riebiņu novadā kļockys nelielu pīrādziņu veidā pasniedz kā bēru mielasta (nabašnīks) pēdējo ēdienu, aplejot tās ar krējumu un uzliekot sviesta piku. Savukārt rīvētu kartupeļu kļockys jeb guļbešnīkus tāpat pilda ar biezpienu, apcep un sautē. Šo ēdienu pasniedza tolkuos un svētku reizēs. Piena zupa ar kļockom vai vienkārši sālsūdenī vārītas kviešu miltu klimpas jeb kamys (liess gavieņa ēdiens) ir izplatītas visā Latgalē.
Līdz pat 20. gs. 20. gadiem saldās kļockys jeb krējuma kļockys tika atzītas par turīgu ļaužu maltīti. Tās ir ar biezpienu pildītas klimpas (arī pīrādziņa formā tās tiek sauktas par kļockom), ko pirms pasniegšanas pārlej ar saldo krējumu, kausētu sviestu vai uzsilda saldajā mērcē (saldais krējums, sviests, cukurs).
Sakāmvārdi un parunas precīzi raksturo dažādas reālijas. Kļockys figurē arī uzvārdu un palamu apzīmējumos, piemēram, kļockins – mazu bērnu iesauka, kločka – zirgu (zyrgs) zagļu palama.
Kļocku sāļajiem pildījumiem parasti izmanto ceptu speķi ar sīpoliem vai biezpienu (sipisnīks) piem., Riebiņu novadā kļockys nelielu pīrādziņu veidā pasniedz kā bēru mielasta (nabašnīks) pēdējo ēdienu, aplejot tās ar krējumu un uzliekot sviesta piku. Savukārt rīvētu kartupeļu kļockys jeb guļbešnīkus tāpat pilda ar biezpienu, apcep un sautē. Šo ēdienu pasniedza tolkuos un svētku reizēs. Piena zupa ar kļockom vai vienkārši sālsūdenī vārītas kviešu miltu klimpas jeb kamys (liess gavieņa ēdiens) ir izplatītas visā Latgalē.
Līdz pat 20. gs. 20. gadiem saldās kļockys jeb krējuma kļockys tika atzītas par turīgu ļaužu maltīti. Tās ir ar biezpienu pildītas klimpas (arī pīrādziņa formā tās tiek sauktas par kļockom), ko pirms pasniegšanas pārlej ar saldo krējumu, kausētu sviestu vai uzsilda saldajā mērcē (saldais krējums, sviests, cukurs).
Sakāmvārdi un parunas precīzi raksturo dažādas reālijas. Kļockys figurē arī uzvārdu un palamu apzīmējumos, piemēram, kļockins – mazu bērnu iesauka, kločka – zirgu (zyrgs) zagļu palama.
Intresting info
Savdabīgo vietvārdu Leluos Kļockys un Mozuos Kļockys (Daugavpils nov. Vaboles pag.) nosaukuma izcelsmē vainojami poļu grāfi Plāteri-Zībergi (Plāteri), kuri braukuši medībās uz saviem īpašumiem Vaboles mežos („Guoju pa mežu”; http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2004/11/16/21729): Vieta, kur tagad atrodas ciemats, bijusi pauguraina un grāfi to iesaukuši par Kļockām. Kad izveidojās ciemats, ļaudis saglabājuši minēto nosaukumu. (..) Krievu cars uzcēlis dzelzceļu, kas sadalījis Kļocku ciemu divās daļās. Ļaudis vienu ciematu, kurā bijis vairāk māju, nodēvējuši par Lielajām Kļockām, otru – par Mazajām Kļockām.