Name | Sipisnīks, biezpiens, varškė, cottage cheese, тварог |
Author | Inga Belasova |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Sipisnīks (arī bīzpīns, boltpīns, pameikstais, sibisnīks, siļdeits pīns, tarags, tuorags) ir skābpiena pārtikas produkts. 19. gs. Latvijā pastāvēja divi sipisnīka iegūšanas veidi: vienkāršākais saistījās ar intensīvu piena raudzēšanu un sūkalu notecināšanu, kas vairāk raksturīgs pārnovadniekiem (čyuli), savukārt latgalīši deva priekšroku ryuguļa sildīšanai, kas veicināja olbaltumu sarecēšanu un atdalīšanos no sūkalām.
Sipisnīks latgaliešu dzīvesziņā ir: 1. Sens, veselīgs ēdiens. 2. Viens no senču ēdienkartes pamatēdieniem. 3. Daudzveidīgi pagatavojams mūsdienu ēdiens.
Vēl Senajā Romā un Grieķijā ļaudis pratuši gatavot sipisnīku. Latvijā neapšaubāmi sipisnīks ir izpelnījies lielu uzmanību citu pašmāju ražoto produktu vidū, jo ir ne tikai veselīgs, bagāts ar olbaltumvielām un kalciju, bet arī garšīgs.
Latgaliešiem sipisnīka gatavošana mājas (sāta) apstākļos bija ierasta, dzīvesveidam un saimniecības apstākļiem piemērota nodarbe.
Mūsu senči neaizrāvās ar sarežģītu sipisnīka ēdienu gatavošanu. Ir sastopamas vairākas vienkāršas sipisnīka maltītes, kas, nemainoties ēdiena sastāvdaļām, atšķiras nosaukuma ziņā.
Kaut gan sipisnīks ir viens no tiem pārtikas produktiem, kas ātri bojājas, latgalieši ir pratuši to arī uzglabāt. Siera glabāšanas termiņš ir krietni lielāks nekā sipisnīkam, tāpēc no tā sēja sierus, kurus žāvēja ceplī, saulē, tīkliņā, izkarot pa logu u. tml.
Mūsdienu pavārgrāmatas, kā arī saimnieču fantāzijas radītās receptes ataino ne tikai savdabīgas produktu kombinācijas, bet arī no citām pasaules virtuvēm pārņemtas paražas. Un pat visā šinī daudzveidībā ir atsevišķi sipisnīka ēdieni, bez kuriem latgalieši neiztiek: kļockys, pudiņš, sacepumi, biezpiena bumbiņas, torte, sirnīki.
Sapņu tulkošanā sipisnīks var pareģot ģimenes (saime) strīdu, nepatikšanas, romantisku tikšanos, veiksmīgu lomu, slimību u. c. Tautas ticējumos minēts, ka sipisnīks jāsilda Jaunā Mēnesī, lai nepelētu. Tāpat to nedrīkst mīcīt bez saules sestdienas vakaros, jo tad nāk mieloties bez vārda mirušie bērni (Dvieseļu dīnys).
Skaistumkopšanā sipisnīks lieliski noder sejas ādas mitrināšanai.
Sipisnīks latgaliešu dzīvesziņā ir: 1. Sens, veselīgs ēdiens. 2. Viens no senču ēdienkartes pamatēdieniem. 3. Daudzveidīgi pagatavojams mūsdienu ēdiens.
Vēl Senajā Romā un Grieķijā ļaudis pratuši gatavot sipisnīku. Latvijā neapšaubāmi sipisnīks ir izpelnījies lielu uzmanību citu pašmāju ražoto produktu vidū, jo ir ne tikai veselīgs, bagāts ar olbaltumvielām un kalciju, bet arī garšīgs.
Latgaliešiem sipisnīka gatavošana mājas (sāta) apstākļos bija ierasta, dzīvesveidam un saimniecības apstākļiem piemērota nodarbe.
Mūsu senči neaizrāvās ar sarežģītu sipisnīka ēdienu gatavošanu. Ir sastopamas vairākas vienkāršas sipisnīka maltītes, kas, nemainoties ēdiena sastāvdaļām, atšķiras nosaukuma ziņā.
Kaut gan sipisnīks ir viens no tiem pārtikas produktiem, kas ātri bojājas, latgalieši ir pratuši to arī uzglabāt. Siera glabāšanas termiņš ir krietni lielāks nekā sipisnīkam, tāpēc no tā sēja sierus, kurus žāvēja ceplī, saulē, tīkliņā, izkarot pa logu u. tml.
Mūsdienu pavārgrāmatas, kā arī saimnieču fantāzijas radītās receptes ataino ne tikai savdabīgas produktu kombinācijas, bet arī no citām pasaules virtuvēm pārņemtas paražas. Un pat visā šinī daudzveidībā ir atsevišķi sipisnīka ēdieni, bez kuriem latgalieši neiztiek: kļockys, pudiņš, sacepumi, biezpiena bumbiņas, torte, sirnīki.
Sapņu tulkošanā sipisnīks var pareģot ģimenes (saime) strīdu, nepatikšanas, romantisku tikšanos, veiksmīgu lomu, slimību u. c. Tautas ticējumos minēts, ka sipisnīks jāsilda Jaunā Mēnesī, lai nepelētu. Tāpat to nedrīkst mīcīt bez saules sestdienas vakaros, jo tad nāk mieloties bez vārda mirušie bērni (Dvieseļu dīnys).
Skaistumkopšanā sipisnīks lieliski noder sejas ādas mitrināšanai.
Intresting info
Katrā Latgales apvidū vienu un to pašu ēdienu var saukt savādāk („Latgales pavārgrāmata”, 2004, 74–75): Mērdzenes saimnieces talkās gatavoja tā saukto aplipināto biezpienu – biezpienam pievienoja sāli, samaisīja, ievietoja bļodā un pārklāja ar sviesta kārtiņu. Citviet ar kausētu sviestu pārklātu biezpienu dēvē par kausekni. Ludzys pusē līdzīgu ēdienu mēdz dēvēt par aplicīni, savukārt Rēzeknē – pīckuortni, kuru gatavoja lielākoties vasarā (..), bet nereti arī rudenī. Pasniedza galdā ar visu trauku, no kura satura ēdāji grieza sev pa šķēlei un lietoja pie vārītiem kartupeļiem. (..) siena laikā ņēma līdzi uz pļavu (pļova) un ēda klāt rupjmaizei. Savukārt višķēnieši (Vyški) ar sviestu ceptu biezpienu sauc par žuzli.
Salīdzinoši vienkārša maltīte bija zīdini – nesālīts biezpiens ieberzts saldā pienā, kuru parasti pasniedza brokastīs. Vai arī jaucīšs (ols) – ūdenī iemaisīts biezpiens. Tāpat iecienīts bija aukstā vai siltā pienā iedrupināts biezpiens. Piemēram, Gaigalavā pienā drupinātu biezpienu dēvē par piena burzinkim, Tilžā – dribukšnim.
Salīdzinoši vienkārša maltīte bija zīdini – nesālīts biezpiens ieberzts saldā pienā, kuru parasti pasniedza brokastīs. Vai arī jaucīšs (ols) – ūdenī iemaisīts biezpiens. Tāpat iecienīts bija aukstā vai siltā pienā iedrupināts biezpiens. Piemēram, Gaigalavā pienā drupinātu biezpienu dēvē par piena burzinkim, Tilžā – dribukšnim.