| Name | Lai slaveits Jezus Krystus!, Lai slavēts Jēzus Kristus!, Garbė Jėzui Kristui!, Praised be Jesus Christ!, Хвала Ісусу Хрысту! |
| Author | Sandra Ūdre |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Lai slaveits Jezus Kristus! (arī Lai byus Jezus gūdynuots! Lai byus pagūdynuots Kungs Jezus Kristus! Slaveits Kristus Kungs!) – visā pasaulē zināms katuoļu sveiciens, ko atņem ar Myužeigi myužam! (Amen!), retāk Myužeigi slaveits! Lieto arī citu konfesiju kristieši – luterāņi, Ukrainas pareizticīgie. Leldīņu (Leldīne) laikā Lai slaveits Jezus Kristus! aizstāj ar Kristus augšancielīs! – Patīsi augšancielīs!
Lai slaveits Jezus Kristus! lietojuma situācijai atbilstoša atvadīšanās frāze Ar Dīvu! parasti tiek papildināta ar dažādiem laba vēlējumiem. Latgolā Lai slaveits Jezus Kristus! ir etiķetes norma un lietojams kā: 1. Tradicionāla sasveicināšanās frāze. 2. Rituālo dialogu elements. 3. Ievadfrāze komunikācijā ar konsekrētu personu.
Ar sveicienu Lai slaveits Jezus Kristus! ticīgie pauž vienlīdzību un vienotību Jēzū Kristū. Līdz 1940. g. Latgale bija ticīga zeme, tāpēc ne tikai bazneickungu un pārējos draudzes locekļus, bet arī svešiniekus un mājiniekus (saime) jebkurā vietā sveicināja ar Lai slaveits Jezus Kristus! Tas reizē apliecina adresanta ticību un cieņu pret uzrunāto personu. Savukārt katoļu garīdznieki savā starpā sasveicinās latīņu valodā.
Cilvēka mūža svarīgākie godi kuozys latgaliešu tradīcijās saglabājuši arhaiskas paražas un vienlaikus stingru pieturēšanos pie katoļu lūgšanu, ticības apliecinājumu kārtības. Visus svarīgākos rituālā dialoga posmus sāk ar Lai slaveits Jezus Kristus!, kas nodrošina svētību un izdošanos.
Pretēja funkcija – visu apgriezt kājām gaisā, radīt karnevāla situāciju – piemīt čyguonu rituālajiem dialogiem un izdarībām. Arī Lai slaveits Jezus Kristus! pakļauts rituālai pārfrāzēšanai, piem., Lai nu myusu, pi jyusu! u. tml.
Padomju varas (1919–1920, 1940–1941, 1944–1990) antireliģiskā ideoloģija un represijas par publiskiem ticības apliecinājumiem radīja bailes ne vien atklāti paust savus uzskatus, piedalīties dievkalpojumos, draudzes locekļu kopīgās lūgšanās, bet arī jebkādā situācijā pieminēt Dīva un Marijis vārdu. Garais padomju okupācijas laiks (1940–1941, 1944–1990) pilnīgi iznīcinājis tradīciju sabiedriskā telpā kā saveicināšanās frāzi lietot Lai slaveits Jezus Kristus!, šobrīd tās funkcionalitāte aprobežojas galvenokārt ar katoļu kopienas iekšējo komunikāciju, uzsverot vienotību ar visas pasaules katoļiem. Tomēr arī mūsdienās tie latgalieši, kas ikdienā nepraktizē aktīvas ticības formas, kontaktējoties ar garīdzniekiem, sarunu sāk ar Lai slaveits Jezus Kristus!
Lai slaveits Jezus Kristus! lietojuma situācijai atbilstoša atvadīšanās frāze Ar Dīvu! parasti tiek papildināta ar dažādiem laba vēlējumiem. Latgolā Lai slaveits Jezus Kristus! ir etiķetes norma un lietojams kā: 1. Tradicionāla sasveicināšanās frāze. 2. Rituālo dialogu elements. 3. Ievadfrāze komunikācijā ar konsekrētu personu.
Ar sveicienu Lai slaveits Jezus Kristus! ticīgie pauž vienlīdzību un vienotību Jēzū Kristū. Līdz 1940. g. Latgale bija ticīga zeme, tāpēc ne tikai bazneickungu un pārējos draudzes locekļus, bet arī svešiniekus un mājiniekus (saime) jebkurā vietā sveicināja ar Lai slaveits Jezus Kristus! Tas reizē apliecina adresanta ticību un cieņu pret uzrunāto personu. Savukārt katoļu garīdznieki savā starpā sasveicinās latīņu valodā.
Cilvēka mūža svarīgākie godi kuozys latgaliešu tradīcijās saglabājuši arhaiskas paražas un vienlaikus stingru pieturēšanos pie katoļu lūgšanu, ticības apliecinājumu kārtības. Visus svarīgākos rituālā dialoga posmus sāk ar Lai slaveits Jezus Kristus!, kas nodrošina svētību un izdošanos.
Pretēja funkcija – visu apgriezt kājām gaisā, radīt karnevāla situāciju – piemīt čyguonu rituālajiem dialogiem un izdarībām. Arī Lai slaveits Jezus Kristus! pakļauts rituālai pārfrāzēšanai, piem., Lai nu myusu, pi jyusu! u. tml.
Padomju varas (1919–1920, 1940–1941, 1944–1990) antireliģiskā ideoloģija un represijas par publiskiem ticības apliecinājumiem radīja bailes ne vien atklāti paust savus uzskatus, piedalīties dievkalpojumos, draudzes locekļu kopīgās lūgšanās, bet arī jebkādā situācijā pieminēt Dīva un Marijis vārdu. Garais padomju okupācijas laiks (1940–1941, 1944–1990) pilnīgi iznīcinājis tradīciju sabiedriskā telpā kā saveicināšanās frāzi lietot Lai slaveits Jezus Kristus!, šobrīd tās funkcionalitāte aprobežojas galvenokārt ar katoļu kopienas iekšējo komunikāciju, uzsverot vienotību ar visas pasaules katoļiem. Tomēr arī mūsdienās tie latgalieši, kas ikdienā nepraktizē aktīvas ticības formas, kontaktējoties ar garīdzniekiem, sarunu sāk ar Lai slaveits Jezus Kristus!
Intresting info
Par etiķetes normas neievērošanu lietot Lai slaveits Jezus Kristus! apkārtējie parasti aizrādīja (J. Grišāns „Pa atmiņu stygom”, 1, 1968, 250): Latgalīši (..), īgōjuši svešā ustobā, vysod saceja: „Lai byus pagūdynōts Kungs Jezus Kristus!” Gadejōs, jo kaids burlaks, īgōjis ustobā, saceja „Loba dīna!”, tod atbiļdēja: „Mes poši zynim, ka loba”; bet, jo beja leitaina, solta dīna, tod jam atbiļdēja: „Kū tu maloj, ka loba dīna!”