Name | Latgalīšu Rakstnīceibys muzejs (LRM), Latgaliešu Rakstniecības muzejs, Latgaliečių raštijos muziejus, Museum of Latgalian Literature, Музей латгальскай пiсьменнасцi |
Author | Vladislavs Malahovskis |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
LRM (arī Vladislava Lōča latgalīšu rakstnīceibys muzejs) – viens no 111 Latvijas (uz 2010. g.), 15 Latgolys un diviem Rēzeknis privātajiem muzejiem un kolekcijām, izvietots Krāslavas ielā, divos dzīvokļos ar kopējo platību 92 m2 un arhīvu 30 m2 platībā. Muzeja īpašnieks ir Vladislava Loča (V. Lōča izd.) brāļadēls Pēteris Locis – pēc profesijas elektriķis, pēc aicinājuma – latgalisko vērtību aizstāvis.
LRM raksturojams kā: 1. Vienīgais Latgales, Latvijas un arī pasaules latgaliešu rakstniecības muzejs ar pastāvīgu ekspozīciju. 2. V. Loča mantojuma glabātājs. 3. Latgales izcelsmes literātu latgaliskās mentalitātes spēcinātājs.
Latgaliešu rakstniecības pārstāvji un viņu devums literatūrā tiek daudzināti dažādos muzejos gan Latgalē, gan Latvijā parasti apaļu jubileju reizēs. Pazīstamākajiem literātiem ierīkotās piemiņas istabas ir izkliedētas pa viņu dzimtajām vietām: Marijai Andžānei Škaunē, Antonam Rupainim Bieržgalī, Konstantīnam Raudivem (raudive) Osyunā un citur. Lielā LRM vērtība ir tā pastāvīgā visaptverošā ekspozīcija, kas atrodas vienkopus. Apzināts un inventarizēts ~6000 vienību, bet, pēc P. Loča ziņām, kopējais vienību skaits varētu būt ~15 000. LRM kolekcijā ietilpst V. Loča izdevniecībā izdotās grāmatas, laikraksti un žurnāli, manuskripti, mašīnraksti, izd. sarakste ar autoriem, dokumenti (kvītis, līgumi, rēķini), ilustratīvais materiāls (fotogr., foto negatīvi).
Tematiski LRM eksponāti sadalīti šādās jomās: V. Loča izdevējdarbība dzimtenē (1943–1944) un trimdā (1945–1984), kā arī trimdas latgaliešu izdevniecības devums līdz 80. g. beigām; latgaliešu rakstniecība drukas aizlieguma laikos (gruomota); latgaliešu rakstniecība Krievijā padomju laikos; iesākts V. Loča izdevniecības darbiniekiem veltīts cikls (Norbertam Neikšānītim, Martai Skujai, Viktoram Munduram, Venerandai Zepai-Vonogai, Viktoram Vonogam); apkopots padomju Latvijas laika latgaliešu izcelsmes autoru devums (gan oficiāli atzīto un publicēto – Andris Vējāns, Antons Stankevičs, Pēteris Jurciņš (Rogovka), Anna Rancāne, O. Kūkuojs u. c., gan disidentu un pad. laikā nepublicēto – Jānis Broks, Broņislava Martuževa, Konstantīns Mednis, Natālija Giluča u. c.).
Unikāli LRM eksponāti ir: 1) rakstāmmašīna, kas no V. Loča izd. Daugovpilī aizceļoja uz Vāciju un atkal atgriezās dzimtenē; 2) 10 V. Loča trimdas periodā lietotie zīmogi; 3) V. Loča Minhenes kapa pieminekļa bronzas detaļas. LRM latgaliskā aura 20. gs. 90. g. otrajā pusē ir spēcinājusi latgalisko mentalitāti vismaz dažiem Latvijā pazīstamiem latgaliskas izcelsmes literātiem.
LRM raksturojams kā: 1. Vienīgais Latgales, Latvijas un arī pasaules latgaliešu rakstniecības muzejs ar pastāvīgu ekspozīciju. 2. V. Loča mantojuma glabātājs. 3. Latgales izcelsmes literātu latgaliskās mentalitātes spēcinātājs.
Latgaliešu rakstniecības pārstāvji un viņu devums literatūrā tiek daudzināti dažādos muzejos gan Latgalē, gan Latvijā parasti apaļu jubileju reizēs. Pazīstamākajiem literātiem ierīkotās piemiņas istabas ir izkliedētas pa viņu dzimtajām vietām: Marijai Andžānei Škaunē, Antonam Rupainim Bieržgalī, Konstantīnam Raudivem (raudive) Osyunā un citur. Lielā LRM vērtība ir tā pastāvīgā visaptverošā ekspozīcija, kas atrodas vienkopus. Apzināts un inventarizēts ~6000 vienību, bet, pēc P. Loča ziņām, kopējais vienību skaits varētu būt ~15 000. LRM kolekcijā ietilpst V. Loča izdevniecībā izdotās grāmatas, laikraksti un žurnāli, manuskripti, mašīnraksti, izd. sarakste ar autoriem, dokumenti (kvītis, līgumi, rēķini), ilustratīvais materiāls (fotogr., foto negatīvi).
Tematiski LRM eksponāti sadalīti šādās jomās: V. Loča izdevējdarbība dzimtenē (1943–1944) un trimdā (1945–1984), kā arī trimdas latgaliešu izdevniecības devums līdz 80. g. beigām; latgaliešu rakstniecība drukas aizlieguma laikos (gruomota); latgaliešu rakstniecība Krievijā padomju laikos; iesākts V. Loča izdevniecības darbiniekiem veltīts cikls (Norbertam Neikšānītim, Martai Skujai, Viktoram Munduram, Venerandai Zepai-Vonogai, Viktoram Vonogam); apkopots padomju Latvijas laika latgaliešu izcelsmes autoru devums (gan oficiāli atzīto un publicēto – Andris Vējāns, Antons Stankevičs, Pēteris Jurciņš (Rogovka), Anna Rancāne, O. Kūkuojs u. c., gan disidentu un pad. laikā nepublicēto – Jānis Broks, Broņislava Martuževa, Konstantīns Mednis, Natālija Giluča u. c.).
Unikāli LRM eksponāti ir: 1) rakstāmmašīna, kas no V. Loča izd. Daugovpilī aizceļoja uz Vāciju un atkal atgriezās dzimtenē; 2) 10 V. Loča trimdas periodā lietotie zīmogi; 3) V. Loča Minhenes kapa pieminekļa bronzas detaļas. LRM latgaliskā aura 20. gs. 90. g. otrajā pusē ir spēcinājusi latgalisko mentalitāti vismaz dažiem Latvijā pazīstamiem latgaliskas izcelsmes literātiem.
Intresting info
Dzejnieks P. Jurciņš LRM bija ieradies ar Latvijas Policijas akadēmijas (kur viņš 90. g. strādāja par docētāju) studentiem (no V. Malahovska intervijas ar P. Loci 2011. g.): Jis lelā puorsteigumā konstatej, ka ari jam ir veļteits vīns stends. Tī studenti apsaver izstuodi, sāstās autobusā i aizbrauc, bet jis tai aizaraun ar tuo stenda pieteišonu, ka apkūpieja napamona (manis poša tod nabeja), pajam i aizslādz jū. I tagad jī nūbrauc jau lelu gobolu, gondreiž da Krystpiļam (Krustpiļs) i konstatej – Jurceņa navā! (..) A Jurceņš pa muzeju dzeivojās aizaruovs.