| Name | Sovvaļnīks, palaidnis, nutrūktgalvis, naughty boy, гарэза |
| Author | Ingars Gusāns |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Sovvaļnīks (arī sauvaļnīks, savaļnīks, razgaļs, naruotnis, šeļma) Latgales kultūrainavā asociējas ar: 1. Palaidni un savrupnieku. 2. Folkloras kopu „Sovvaļnīki”. 3. Latgaliešu mūziķi.
Skatot literatūrā, folkloras piemērus, izkristalizējas vēl divas nozīmes bez vārdnīcās dotā: 1) sava ceļa gājējs, savrupnieks, latgaliskajā apziņā bieži vien saistās ar svešo, jo pārkāpj pieņemto Dieva likumu, morāli, arī sabiedrības normas; 2) brīvprātīgais.
Sovvaļnīks pamatnozīmē sastopams galvenokārt ikdienas runā – ak tu, sovvaļnīks!, kā pieruna, pavadfrāze neitrālai uzrunai vai arī emocionāls izsauciens, parasti attieksmē pret bērnu, jaunieti, ja izdarīts kāds nedarbs.
Sovvaļnīks kā vienpatis, sava ceļa gājējs vairāk parādās literatūrā, atsevišķi piemēri rodami arī folklorā, kur kā sovvaļnīki ir atainoti pieguļnieki. Literatūrā savrupnieka tēls atklājas Marijas Andžānes (Škaune) pozitīvisma manierē rakstītajā stāstā „Sovvaļnīks”, kas pirmo reizi publicēts 1939. g. laikrakstā „Jaunais Vōrds”. Stāsta galvenais varonis Juris (Jura dīna) iziet garīgu iniciāciju, kuras rezultātā apjauš dzīves jēgu.
Folkloras kopa „Sovvaļnīki” (dibināta 2008, vadītāja Anna Zvidriņa, Ondrupine) apvieno folkloras draugus un dziesmu cienītājus, kas jau iepriekš bija darbojušies citos kolektīvos. Savā repertuārā kopa izmanto pašu savāktos materiālus, kas ir apkopoti gan ekspedīcijā Sibīrijā, gan arī Latviešu folkloras krātuvē.
2009. g. uz latviešu mūzikas skatuves parādās Sovvaļnīks (īstajā vārdā Ingars Gusāns) ar dziesmu „Pats sevī dzeivs” (Oskara Seiksta teksts; pagrauda), līdz tam pazīstams kā dziesmu autors un ģitārists grupā „Borowa MC” (pseidonīms Sedmenc). Debijas disks „Sūpluok” (2009) veltīts M. Andžānes simtgadei. 2010. g. nogalē iznāk otrais albums „Bolts susātivs”, kas veltīts O. Kūkuoja 70 g. jubilejas atcerei un tiek prezentēts Rogovkā.
Skatot literatūrā, folkloras piemērus, izkristalizējas vēl divas nozīmes bez vārdnīcās dotā: 1) sava ceļa gājējs, savrupnieks, latgaliskajā apziņā bieži vien saistās ar svešo, jo pārkāpj pieņemto Dieva likumu, morāli, arī sabiedrības normas; 2) brīvprātīgais.
Sovvaļnīks pamatnozīmē sastopams galvenokārt ikdienas runā – ak tu, sovvaļnīks!, kā pieruna, pavadfrāze neitrālai uzrunai vai arī emocionāls izsauciens, parasti attieksmē pret bērnu, jaunieti, ja izdarīts kāds nedarbs.
Sovvaļnīks kā vienpatis, sava ceļa gājējs vairāk parādās literatūrā, atsevišķi piemēri rodami arī folklorā, kur kā sovvaļnīki ir atainoti pieguļnieki. Literatūrā savrupnieka tēls atklājas Marijas Andžānes (Škaune) pozitīvisma manierē rakstītajā stāstā „Sovvaļnīks”, kas pirmo reizi publicēts 1939. g. laikrakstā „Jaunais Vōrds”. Stāsta galvenais varonis Juris (Jura dīna) iziet garīgu iniciāciju, kuras rezultātā apjauš dzīves jēgu.
Folkloras kopa „Sovvaļnīki” (dibināta 2008, vadītāja Anna Zvidriņa, Ondrupine) apvieno folkloras draugus un dziesmu cienītājus, kas jau iepriekš bija darbojušies citos kolektīvos. Savā repertuārā kopa izmanto pašu savāktos materiālus, kas ir apkopoti gan ekspedīcijā Sibīrijā, gan arī Latviešu folkloras krātuvē.
2009. g. uz latviešu mūzikas skatuves parādās Sovvaļnīks (īstajā vārdā Ingars Gusāns) ar dziesmu „Pats sevī dzeivs” (Oskara Seiksta teksts; pagrauda), līdz tam pazīstams kā dziesmu autors un ģitārists grupā „Borowa MC” (pseidonīms Sedmenc). Debijas disks „Sūpluok” (2009) veltīts M. Andžānes simtgadei. 2010. g. nogalē iznāk otrais albums „Bolts susātivs”, kas veltīts O. Kūkuoja 70 g. jubilejas atcerei un tiek prezentēts Rogovkā.
Intresting info
Anekdotēs vārds sovvaļnīks atklājas pamatnozīmē („Drywa”, 1913, 3. janv.): Waco-mote (baba). Klusit, barni, kai tai war kligt! – Barni (unuki) – wacu-mot’, nasadusmoj; ka na myusu, sowwalniku, tu tak nabyutu par wacu-moti.