Name | Avīšys, avenes, avietės, raspberry, малiны |
Author | Sandra Murinska |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Meža avīšys ir straujas izplatības augu suga (1,3 m augsts daudzgadīgs puskrūms ar ložņājošu sakneni), sastopama visā Latvijā trūdvielām bagātā augsnē, bieži jauktos un lapkoku mežūs, it īpaši izcirtumos, uz meža stigām, grāvmalās, ceļmalās. Izcilā savvaļas avīšu smarža piesaista meža dzīvniekus, putnus un rāpuļus, īpaši čūskas (tuorps).
Pasaulē kultivētās avīšys parādījušās viduslaikos, kad mūki pirmie sāka pārstādīt savvaļas avīšu krūmus savos dārzos. Latvijā avīšys kā kultūraugs sāk izplatīties 19. gs. vidū muižu dārzos. Tomēr Latgalē kultivētās avīšys kā būtiska augļu dārza sastāvdaļa parādās vēlāk nekā ābeles (uobeļneica), ķirši, bumbieres.
Dārza avīšys ir ātri ražojošs (ražu parasti dod otrajā gadā pēc stādīšanas) un viegli audzējams kultūraugs.
Par Latgalei labvēlīgākajām un piemērotākajām šķirnēm iesaka ‘Brigantīnu’, ‘Lazarevskaju’, ‘Sputņicu’, ‘Alij parus’; no rudens avīšu šķirnēm – ‘Babje ļeto’, ‘Polka’ (poļka), ‘Polana’ (vissaldākā), ‘Poļesje’.
Avīšu u. c. ogu nozīmi Latgales kultūrvidē spilgti demonstrē latgaliešu folklora. Pasakās avīšu lasīšana mežā nereti tiek atainota kā iniciācijas rituāla sastāvdaļa. Avīšys visbiežāk tiek minētas latgaliešu mīklās un tautasdziesmās, simbolizējot sievišķo izpausmi. Savukārt tautasdziesmās avīšys parādās saistībā ar bārenīšu (buorineite) likteni, īpaši raudu tautasdziesmās, atainojot sērdienīšu grūto mūžu un asaras, atrašanos pie svešas mātes (pamātes, saimnieces, vīramātes). Tautas maģijā ogas tiek izmantotas kā pareģošanas (čaraunīks) elements. Avīšys atklājas kā aizliegtais auglis, pat baudas simbols.
Arī mūsdienās avīšys ir viens no vērtīgākajiem augiem, kas tiek izmantots gan pārtikā, gan ārstniecībā, jo satur daudz vērtīgu vitamīnu: C, B1, B2, B6, PP, E u. c. Avīšys ir profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanos. Īpaši iecienīta ir zāļu tēja (čajs).
Intresting info
Arstniecibas_augi_02 *
Auglkopiba_uznemejdarbibai_Lekciju_konspekts_01 *
Auglkopiba_uznemejdarbibai_Lekciju_konspekts_02 *
Auglkopiba_uznemejdarbibai_Lekciju_konspekts_03 *
Dazadi_raksti_interneta_par_avenem_01 *
Dazaidi_raksti_interneta_par_avenem__02 *
Karulis_Etimologijas_vardnica *
L_Latkovskis_Burveibas_Dzeive_ne_55 *
Latgola_atjaunota_Latvija_Lauku_pastnieks_1939_01 *
Latgola_atjaunota_Latvija_Lauku_pastnieks_1939_02 *
Latviesu_valodas_dialektu_atlants_Leksika_1999_01 *
Latviesu_valodas_dialektu_atlants_Leksika_1999_02 *
Latviesu_valodas_dialektu_atlants_Leksika_1999_03 *
Latvijas_auglkopiba_01 *
Latvijas_auglkopiba_02 *
Latvijas_auglkopiba_03 *
Latvijas_auglkopiba_04 *
Lauksaimniecibas_enciklopedija_Latvijas_Valsts_izdevniec_1962 *
Meza_enciklopedija *
Milenbahs_Latviesu_valodas_vardnica_I_sej_1923_1925_01 *
Milenbahs_Latviesu_valodas_vardnica_I_sej_1923_1925_02 *
R.Tavare_Folkloristu_XIII_zinatniska_ekspedicija_1945 *
Rancans_Augliu_dorzs_1910_01 *
Rancans_Augliu_dorzs_1910_02 *
Rancans_Augliu_dorzs_1910_03 *
S_Zeimulis_Latvijas_Padomju_enciklopedija_I_sej_1981 *
Sarmite_Strautina_Avenes_Darza_Pasaule_nr7_8_2006_03 *
Strods_Lauksaimnieciba_Latvija_1972_01 *
Strods_Lauksaimnieciba_Latvija_1972_02 *
Strods_Lauksaimnieciba_Latvija_1972_03 *
Strods_Lauksaimnieciba_Latvija_1972_04 *
Strods_Lauksaimnieciba_Latvija_1972_05 *
Strods_Lauksaimnieciba_Latvija_1972_06 *
Svabe_Latviesu_Konversacijas_vardnica_1927_1928 *
Svabe_Latvju_enciklopedija_1_gramata_1955_01 *
Svabe_Latvju_enciklopedija_1_gramata_1955_02 *
Vereibu_ugu_dorzim_Latgolas_Bolss_1944 *
Veselas_avneses_partop_majas_vina_Latgales_Laiks_2010 *
Zemnika_Bolss_nr_14_1925_01 *
Zemnika_Bolss_nr_14_1925_02 *
Aleksandrovs_Musu_veselibai_1971 *
Arstniecibas_augi_01 *
* Sorry, the material use is only possible for instructional or research purposes. Access is also available by sending an e-mail to: ilga13@inbox.lv