Name | Grebļa kolns, Grebļa kalns, Greblio kalnas, Greblis hill, гара Грэбля |
Author | Ivars Matisovs |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Grebļa kolns (arī Āža kalns, Kausa kalns, Šķaunes oss) ir līkumains un šaurs ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā orientēts valnis, kas atrodas Zylupis nov. Pasienes (Pasīnis bazneica) pagastā un vizuāli atgādina zirga skaustu. Grebļa kolns ir: 1. Īpatnējs reljefa veidojums. 2. Aizsargājama dabas teritorija 3. Tūrisma objekts pašā valsts austrumu pierobežā.
Grebļa kolns ir ~5,5 km gara osu grēda – īpatnējs pēdējā ledus laikmeta ģeoloģiskais veidojums, kas radies ledāja kušanas ūdeņu darbības rezultātā. Grēdu veido slīpslāņoti smilts un grants nogulumi, tās pamatnes platums ir 50–150 m, relatīvais augstums – 15–30 m, augstākais punkts – Grebļa kolns (156,4 m vjl.). Grebļa kolns grēdas nogāzes ir ļoti stāvas, bet šaurākajā vietā tas ir burtiski iežmiegts starp divām ūdenstilpēm – Pintu ezeru (39 ha) rietumos un Šešku ezeru (40 ha) austrumos, un tieši tas padara Grebļa kolnu par ainaviskā ziņā sevišķi augstvērtīgu dabas objektu.
Garā un šaurā grēda, kas ievērojami paceļas pār apkārtnes mežim un pūrim, savieno divus pilskalnus, kuru kultūrslānis laika gaitā ir jau stipri izpostīts. Diendivos atrodas Meikšānu pilskalns, kurā ierīkota katuoļu kapsēta, bet ziemeļos – Kausa (Pakruļu) pilskalns, tā lielākā daļa norakta ceļa būvei. Abi pilskalni gan neietilpst to skaitā, kuri pēc profesora Franča Baloža domām veido divas sistemātiski veidotas militāru nocietinājumu rindas gar latgaļu zemju austrumu robežām (Austrumu rūbežs).
Tāpēc, ka Grebļa kolna nogāzes ir ļoti stāvas un tās daudz ilgstošāk apspīd saule, te izveidojies īpatnējs mikroklimats – sauss un silts, līdz ar to saglabājies arī augu sugu un entomofaunas komplekss, kas Latvijas dabai bija raksturīgs 4500–2500 g. p. m. ē. 1957. g. šeit tika izveidots botāniskais liegums, kas 1999. g. pārtapa par dabas liegumu „Grebļukalns” (237 ha).
Grebļa kolns atrodas netālu no LR galējā austrumu punkta, par ko vēsta tēlnieka Viļņa Titāna radītais un 1998. g. 18. novembrī atklātais skulpturālās grupas „Latvija saules zīmē” objekts „Austras koks”, kas uzstādīts ceļu krustojumā Meikšānu ciemā. Jāpiebilst, ka pierobežas zonas īpašā režīma zīme ir uzstādīta ~15 km attālumā no patiesā valsts galējā austrumu punkta.
~3 km attālumā uz austrumiem no Grebļa kolna atrodas nozīmīgs komunistiskās ideoloģijas radīts objekts – t. s. Draudzības kurgāns (atklāts 1959. g.), kas simbolizē kopīgo brālīgo PSRS republiku partizānu cīņu pret ienaidnieku. Tas ir 3 m augstumā uzbērts paugurs Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas robežu krustpunktā.
Grebļa kolns ir ~5,5 km gara osu grēda – īpatnējs pēdējā ledus laikmeta ģeoloģiskais veidojums, kas radies ledāja kušanas ūdeņu darbības rezultātā. Grēdu veido slīpslāņoti smilts un grants nogulumi, tās pamatnes platums ir 50–150 m, relatīvais augstums – 15–30 m, augstākais punkts – Grebļa kolns (156,4 m vjl.). Grebļa kolns grēdas nogāzes ir ļoti stāvas, bet šaurākajā vietā tas ir burtiski iežmiegts starp divām ūdenstilpēm – Pintu ezeru (39 ha) rietumos un Šešku ezeru (40 ha) austrumos, un tieši tas padara Grebļa kolnu par ainaviskā ziņā sevišķi augstvērtīgu dabas objektu.
Garā un šaurā grēda, kas ievērojami paceļas pār apkārtnes mežim un pūrim, savieno divus pilskalnus, kuru kultūrslānis laika gaitā ir jau stipri izpostīts. Diendivos atrodas Meikšānu pilskalns, kurā ierīkota katuoļu kapsēta, bet ziemeļos – Kausa (Pakruļu) pilskalns, tā lielākā daļa norakta ceļa būvei. Abi pilskalni gan neietilpst to skaitā, kuri pēc profesora Franča Baloža domām veido divas sistemātiski veidotas militāru nocietinājumu rindas gar latgaļu zemju austrumu robežām (Austrumu rūbežs).
Tāpēc, ka Grebļa kolna nogāzes ir ļoti stāvas un tās daudz ilgstošāk apspīd saule, te izveidojies īpatnējs mikroklimats – sauss un silts, līdz ar to saglabājies arī augu sugu un entomofaunas komplekss, kas Latvijas dabai bija raksturīgs 4500–2500 g. p. m. ē. 1957. g. šeit tika izveidots botāniskais liegums, kas 1999. g. pārtapa par dabas liegumu „Grebļukalns” (237 ha).
Grebļa kolns atrodas netālu no LR galējā austrumu punkta, par ko vēsta tēlnieka Viļņa Titāna radītais un 1998. g. 18. novembrī atklātais skulpturālās grupas „Latvija saules zīmē” objekts „Austras koks”, kas uzstādīts ceļu krustojumā Meikšānu ciemā. Jāpiebilst, ka pierobežas zonas īpašā režīma zīme ir uzstādīta ~15 km attālumā no patiesā valsts galējā austrumu punkta.
~3 km attālumā uz austrumiem no Grebļa kolna atrodas nozīmīgs komunistiskās ideoloģijas radīts objekts – t. s. Draudzības kurgāns (atklāts 1959. g.), kas simbolizē kopīgo brālīgo PSRS republiku partizānu cīņu pret ienaidnieku. Tas ir 3 m augstumā uzbērts paugurs Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas robežu krustpunktā.
Intresting info
Apkārtējie iedzīvotāji, galvenokārt krievu tautības (krīvi) pārstāvji, sauc to par „Greblo”, tātad Skausta kalnu, bet Grebļa kolna nosaukums radies, pievienojot krievu vārda saknei latvisko galotni un nomenklatūras vārdu. Būtībā šis ir raksturīgs piemērs tam, ka objekta ārējā forma kļuvusi par pamatu tā ģeogrāfiskajam nosaukumam.
Vairāki kalni ar identisku nosaukumu atrodas Daugovys vidustecē – Secē, Sēlpilī, Aizkrauklē, Daudzesē, bet vietvārds Kausa biežāk sastopams tieši Latgolā. Piem., vairāki Kausa kalni un skrajciems Kauša Riebiņu novadā, Kausas kalns Mākoņkalna pagastā, arī Kovšu ezers Rēzeknē. Visticamāk – vārds kausa apzīmē dabas objektus, kuru formai ir raksturīgs izliekums.
Vairāki kalni ar identisku nosaukumu atrodas Daugovys vidustecē – Secē, Sēlpilī, Aizkrauklē, Daudzesē, bet vietvārds Kausa biežāk sastopams tieši Latgolā. Piem., vairāki Kausa kalni un skrajciems Kauša Riebiņu novadā, Kausas kalns Mākoņkalna pagastā, arī Kovšu ezers Rēzeknē. Visticamāk – vārds kausa apzīmē dabas objektus, kuru formai ir raksturīgs izliekums.