| Name | Kūču vokors, Kūču vakars, Kūčios, Christmas Eve, Куцця |
| Author | Angelika Juško-Štekele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kūču vokors (arī Kiuķu vokors, Kūču dīna, Kūčys, Zīmyssvātku vokors, Zīmyssvātku vigilija) –vakars (diena) pirms Zīmyssvātkim – 24. decembris, kas iezīmē pāreju no Ziemassvētku gaidīšanas uz Ziemassvētku svinēšanu. Kūču vokors Latgalē tradicionāli saistās ar: 1. Īpašo ēdienu – kūčis. 2. Nākotnes izzināšanu, auglības un saimnieciskās veiksmes nodrošināšanu. 3. Ziemassvētku vigīliju. 3. Rimtiem ģimenes svētkiem.
Kūču vokora nosaukums radies no tā īpašā ēdiena – kūčis, kas ar līdzīgu nos. zināms arī Lietuvā (kūčios), Baltkrievijā (куцця), Krievijā (кутья) u. c. Latgolā tās visbiežāk gatavoja no veseliem (nemaltiem) grūstiem, izmērcētiem vai apvārītiem un medus ūdenī vai sīrupā saldinātiem (cukerka) miežu (retāk kviešu) graudiem, kuru lietošana uzturā simbolizēja auglību un labklājību.
Mitoloģiskajā tradīcijā Kūču vokors iezīmē enerģētiski aktīvu pagrieziena punktu, kas balstās uz tumsas atkāpšanās un gaismys vairošanās ideju ziemas saulgriežu periodā. Kūču vokora paražas satur gaismas, auglības un pārticības simbolus un saistās galvenokārt ar precību (kuozys), nāves prognozi, kā arī auglības un saimnieciskās veiksmes nodrošināšanu.
Kristietiskajā tradīcijā Kūču vokors jeb Zīmyssvātku vigilija saglabā saikni ar gaismas simboliku – pēc 4 nedēļu Adventa tiek sagaidīta pasaules gaismas un taisnības saules Jēzus Kristus piedzimšana. Līdz svinīgajām vakariņām jāatturas no jebkāda ēdiena. Debesīs pirmā zvaigzne simbolizē Betlēmes zvaigzni – Kristus piedzimšanas vēstnesi. Pēc kaladu lauzšonys rituāla seko svētku vakariņas, kurās senāk nedrīkstēja ietilpt gaļas un piena (ni pīna, ni galis) produkti, tāpēc galdā bez jau minētajām kūčom lika dažādus (tradicionāli 12) ēdienus. Kūču vokorā centās agrāk aiziet gulēt, jo agri no rīta bija jādodas uz Ziemassvētku dievkalpojumu baznīcā.
Kūču vokors ieražu un literārajā tradīcijā nostiprinājies kā ģimenes (saime) svētki. Pilnvērtīgi tos var izbaudīt tikai tad, ja kopā ir visa ģimene. Mūsdienās izmaiņas skārušas atsevišķus Kūču vokora svinību rituālus: t. s. ganiņu mise jeb svinīgais Ziemassvētku dievkalpojums baznīcā notiek jau 24. decembrī; pēc vakara dievkalpojuma atļauts lietot gaļas ēdienus; kaladas ēd gan tie, kas gavējuši, gan arī pārējie; tradicionālo ēdienu kūčas var pagatavot arī no auzu pārslām, rīsiem ar putukrējumu un dzērveņu ķīseli (keiseļs).
Kūču vokora nosaukums radies no tā īpašā ēdiena – kūčis, kas ar līdzīgu nos. zināms arī Lietuvā (kūčios), Baltkrievijā (куцця), Krievijā (кутья) u. c. Latgolā tās visbiežāk gatavoja no veseliem (nemaltiem) grūstiem, izmērcētiem vai apvārītiem un medus ūdenī vai sīrupā saldinātiem (cukerka) miežu (retāk kviešu) graudiem, kuru lietošana uzturā simbolizēja auglību un labklājību.
Mitoloģiskajā tradīcijā Kūču vokors iezīmē enerģētiski aktīvu pagrieziena punktu, kas balstās uz tumsas atkāpšanās un gaismys vairošanās ideju ziemas saulgriežu periodā. Kūču vokora paražas satur gaismas, auglības un pārticības simbolus un saistās galvenokārt ar precību (kuozys), nāves prognozi, kā arī auglības un saimnieciskās veiksmes nodrošināšanu.
Kristietiskajā tradīcijā Kūču vokors jeb Zīmyssvātku vigilija saglabā saikni ar gaismas simboliku – pēc 4 nedēļu Adventa tiek sagaidīta pasaules gaismas un taisnības saules Jēzus Kristus piedzimšana. Līdz svinīgajām vakariņām jāatturas no jebkāda ēdiena. Debesīs pirmā zvaigzne simbolizē Betlēmes zvaigzni – Kristus piedzimšanas vēstnesi. Pēc kaladu lauzšonys rituāla seko svētku vakariņas, kurās senāk nedrīkstēja ietilpt gaļas un piena (ni pīna, ni galis) produkti, tāpēc galdā bez jau minētajām kūčom lika dažādus (tradicionāli 12) ēdienus. Kūču vokorā centās agrāk aiziet gulēt, jo agri no rīta bija jādodas uz Ziemassvētku dievkalpojumu baznīcā.
Kūču vokors ieražu un literārajā tradīcijā nostiprinājies kā ģimenes (saime) svētki. Pilnvērtīgi tos var izbaudīt tikai tad, ja kopā ir visa ģimene. Mūsdienās izmaiņas skārušas atsevišķus Kūču vokora svinību rituālus: t. s. ganiņu mise jeb svinīgais Ziemassvētku dievkalpojums baznīcā notiek jau 24. decembrī; pēc vakara dievkalpojuma atļauts lietot gaļas ēdienus; kaladas ēd gan tie, kas gavējuši, gan arī pārējie; tradicionālo ēdienu kūčas var pagatavot arī no auzu pārslām, rīsiem ar putukrējumu un dzērveņu ķīseli (keiseļs).