Name | Ontons Kūkuojs, Antons Kūkojs, Antonas Kukojis, Ontons Kūkuojs, Антон Кукойс |
Author | Ilga Šuplinska |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Ontons Kūkuojs (1940–2007) – spilgta 20. gs. II puses Latgales kultūras personība, folkloras kustības ierosinātājs 20. gs. 70. gados, pirmā vērienīgākā Latvijas folkloras uzveduma „Kāzas (kuozys) Latgalē” (1974) idejas autors un scenogrāfs, neskaitāmu masu pasākumu režisors, 8 dzejoļu, 3 tēlojumu krājumu autors, mākslinieks muzejā, teātrī, dzīvē. O. Kūkuojs ir uztverams kā: 1. Mītisks zemes un senču spēka mantotājs. 2. Krustceles – jaunu notikumu, talantu atklājējs. 3. Citu mākslinieku inspirācijas faktors.
Pats O. Kūkuojs raksta par Kūkuoju kalniem, kuru pamatvērtība ir spēcīga saime ar radeitolku mālā (muols), bērnā, valodā (latgalīšu volūda), kas turpina eseibpīteikšonys prīku Latgalē, Latvijā, pasaulē. O. Kūkuojs dzejā ir krīvu krīvs, kas sargā Latgales robežu no dzimtā kalna līdz Ludzas Ūdu kolnam. No sava redzeslauka autors neizlaiž arī Muokūņkolnu, Sauliskolnu, bet simboliski visdaudzveidīgāk izmanto Leluo Līpukolna tēlu. Krājums „Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns” (1995) – spēcīgākais mīlestības dzejoļu krājums latgaliešu dzejā.
O. Kūkuoja gaismas nešanas misija vairāk saistīta ar vārda došanu: 1) no aizmirstības godā ceļot latgaliskā vārda zinātājus u. tml.; 2) daloties atrastajās gara vērtībās ar līdzcilvēkiem; 3) daudzi viņu sauc par savu gleznošanas un dzejas rakstīšanas skolotāju („Vēl tikai lāsītes”, 1997), arī kā RA jauno literātu krusttēvs („Emociju šķērēs”, 1999); 4) O. Kūkuojs ir RA (2003) un Rēzeknes Tautas teātra himnas teksta autors.
O. Kūkuoja dzeja ir pārtapusi teātra uzvedumā „Klēpis” (režisore Māra Zaļaiskalns, 2000), fragmentāri iestudēta viņa luga „Troks voi nu Rogovkys”, tapušas dziesmas ar O. Kūkuoja tekstiem. Šobrīd O. Kūkuojam veltīts disks „Bolts susātivs” (Sovvaļnīka mūzika). Kā triju mūzu kalps rādīts arī dokomentālajā filmā „Izdzeivuot pīdereibu” (režisors Voldemārs Ivdris, video režisors Māris Justs, 2011). Kopš 2012. g., pateicoties tēlnieces S. Skačkovas idejai, O. Kūkuojs dzīvo piemineklī pie LKM.
Pats O. Kūkuojs raksta par Kūkuoju kalniem, kuru pamatvērtība ir spēcīga saime ar radeitolku mālā (muols), bērnā, valodā (latgalīšu volūda), kas turpina eseibpīteikšonys prīku Latgalē, Latvijā, pasaulē. O. Kūkuojs dzejā ir krīvu krīvs, kas sargā Latgales robežu no dzimtā kalna līdz Ludzas Ūdu kolnam. No sava redzeslauka autors neizlaiž arī Muokūņkolnu, Sauliskolnu, bet simboliski visdaudzveidīgāk izmanto Leluo Līpukolna tēlu. Krājums „Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns” (1995) – spēcīgākais mīlestības dzejoļu krājums latgaliešu dzejā.
O. Kūkuoja gaismas nešanas misija vairāk saistīta ar vārda došanu: 1) no aizmirstības godā ceļot latgaliskā vārda zinātājus u. tml.; 2) daloties atrastajās gara vērtībās ar līdzcilvēkiem; 3) daudzi viņu sauc par savu gleznošanas un dzejas rakstīšanas skolotāju („Vēl tikai lāsītes”, 1997), arī kā RA jauno literātu krusttēvs („Emociju šķērēs”, 1999); 4) O. Kūkuojs ir RA (2003) un Rēzeknes Tautas teātra himnas teksta autors.
O. Kūkuoja dzeja ir pārtapusi teātra uzvedumā „Klēpis” (režisore Māra Zaļaiskalns, 2000), fragmentāri iestudēta viņa luga „Troks voi nu Rogovkys”, tapušas dziesmas ar O. Kūkuoja tekstiem. Šobrīd O. Kūkuojam veltīts disks „Bolts susātivs” (Sovvaļnīka mūzika). Kā triju mūzu kalps rādīts arī dokomentālajā filmā „Izdzeivuot pīdereibu” (režisors Voldemārs Ivdris, video režisors Māris Justs, 2011). Kopš 2012. g., pateicoties tēlnieces S. Skačkovas idejai, O. Kūkuojs dzīvo piemineklī pie LKM.
Intresting info
O. Kūkuoja likteni saista ar viņa uzvārdu Svetlana (O. Seiksts „Pagrauda”, 1999, 177–178): Vystaišņuokuo nūruode iz mistisku sasaisti ar sovu saimi, ar kūknuoju (svātbirzs, varbyut ka ūzulu) ir Ontona dzymtys vuords, pasaulī pakleids, bet seņuok varbyut bejs cīšā saistē ar pošu Kūknuoju (kas niu profanāts par kaidu to Kūknesi) (..), dzymtys vuords izlics sovu zeimi, īkodiejs nūlicīni. Tai niu krīva (krīvi) piectecs stuov ar kaula zūbynu iz Latgolys rūbeža (A rūbežs) i soka, ka tautys dzeiveibai vysaugstuokuo vērts.