| Name | Vasals!, Sveiks!, Sveikas!, Hello!, Здароў! |
| Author | Sandra Ūdre |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Vasals! (arī Vasaleņks! Vasaluoks! Vasaleits! Sveiks vasals! Sveiks!): 1. Biežāk lietotā interjekcija latgaliešu etiķetē: 1) sasveicināšanās un atvadu frāze, 2) īss tosts, 3) replika šķaudošajam. 2. Savējo pazīšanas kods. 3. Latgales tūrisma industrijas moto.
Sasveicinoties Vasals! lieto uzrunas konstrukcijās ar personvārdu (Vasals, Pīter!), pēc radniecības pakāpes (Vasala, plemineic!), pēc profesijas (Vasals, dokter!). Sveicienu atņem, to atkārtojot divas reizes (Vasals (-a), vasals (-a)!), neatņemtu sveicinājumu uzskata par noraidītu.
Pastāv etiķetes normas, arī lietojot alkoholu (dzāruojs). Ceļot glāzi, individuāli pasveicina savus biedrus, vispirms glāzes piedāvātāju vai to, kurš ielējis dzērienu, ar Byusi vasals! vai Dzer vasals! Arī tosta neatņemšanu uzskata par etiķetes normu pārkāpumu.
Labas veselības vēlējums ar Vasals! (arī Veseleibā!) šķaudošajam ir pašsaprotams, šķavas tieši saistāmas ar cilvēka fizioloģisko stāvokli, t. i., organisms tajā brīdī atbrīvojas no kairinājuma.
Ar Vasals! publiskajā telpā latgalietis meklē savējos savas identitātes izkopšanā un apliecināšanā. Sveicinājums ar Vasals! jaunākajā latgaliešu dzejā izskan kā aicinājums atzīties piederībā Latgalei. Latgaliskā identitāte uzturama pašā darbošanās procesā, nevis atrodama ideālā laikā, vietā, rezultātā.
Ar Vasals! savu adresātu uzrunā Jura Cibuļa un Lidijas Leikumas (Izvolta) latgaliešu valodas (latgalīšu volūda) mācība „Vasals!”, lai aicinātu pilnveidoties, augt latgaliskumā, apgūstot latgaliešu valodas pamatus.
Savdabīgs latgaliskās identitātes apliecinājums ir atsaukšanās sabiedriskajā telpā izteiktajam sveicinājumam Vasals! ar savu atbildi. Tie ir uzņēmumu nosaukumi, automašīnas numurs.
Latgales tūrisma moto Vasals Latgolā! raksturo ideja par Latgales unikalitāti, tās cilvēku viesmīlību (gosts) un atvērtību, ikvienu uzņemot kā savējo. Latgales tūrisms veiksmīgi attīstās četros virzienos: 1) sakrālais tūrisms; 2) reģionam raksturīgā amatniecība; 3) ekskursijas mākslas pasaulē; 4) aktīvā atpūta (zylūs azaru zeme).
Sasveicinoties Vasals! lieto uzrunas konstrukcijās ar personvārdu (Vasals, Pīter!), pēc radniecības pakāpes (Vasala, plemineic!), pēc profesijas (Vasals, dokter!). Sveicienu atņem, to atkārtojot divas reizes (Vasals (-a), vasals (-a)!), neatņemtu sveicinājumu uzskata par noraidītu.
Pastāv etiķetes normas, arī lietojot alkoholu (dzāruojs). Ceļot glāzi, individuāli pasveicina savus biedrus, vispirms glāzes piedāvātāju vai to, kurš ielējis dzērienu, ar Byusi vasals! vai Dzer vasals! Arī tosta neatņemšanu uzskata par etiķetes normu pārkāpumu.
Labas veselības vēlējums ar Vasals! (arī Veseleibā!) šķaudošajam ir pašsaprotams, šķavas tieši saistāmas ar cilvēka fizioloģisko stāvokli, t. i., organisms tajā brīdī atbrīvojas no kairinājuma.
Ar Vasals! publiskajā telpā latgalietis meklē savējos savas identitātes izkopšanā un apliecināšanā. Sveicinājums ar Vasals! jaunākajā latgaliešu dzejā izskan kā aicinājums atzīties piederībā Latgalei. Latgaliskā identitāte uzturama pašā darbošanās procesā, nevis atrodama ideālā laikā, vietā, rezultātā.
Ar Vasals! savu adresātu uzrunā Jura Cibuļa un Lidijas Leikumas (Izvolta) latgaliešu valodas (latgalīšu volūda) mācība „Vasals!”, lai aicinātu pilnveidoties, augt latgaliskumā, apgūstot latgaliešu valodas pamatus.
Savdabīgs latgaliskās identitātes apliecinājums ir atsaukšanās sabiedriskajā telpā izteiktajam sveicinājumam Vasals! ar savu atbildi. Tie ir uzņēmumu nosaukumi, automašīnas numurs.
Latgales tūrisma moto Vasals Latgolā! raksturo ideja par Latgales unikalitāti, tās cilvēku viesmīlību (gosts) un atvērtību, ikvienu uzņemot kā savējo. Latgales tūrisms veiksmīgi attīstās četros virzienos: 1) sakrālais tūrisms; 2) reģionam raksturīgā amatniecība; 3) ekskursijas mākslas pasaulē; 4) aktīvā atpūta (zylūs azaru zeme).
Intresting info
Pluociņu Masei (Myužeigs skaistums!) ir oriģināls piedāvājums ārzemju tūristiem (A. Graudiņa „Plōciņu Mase roksta...”, 2003, 106–109): Koju siļdeišona gūvs graulē; vuts, blusas, blakts gultā; apsamaļdeišona mežā; uzkōpšona čyuskai (tuorps) u. tml.