Name | Žepers, zārds, žardas, rickstand, стог |
Author | Solvita Pošeiko |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Leksēmas žepers nozīme laika gaitā ir mainījusies literārās valodas ietekmē, bet tiešajā nozīmē un pārnestajā ir saglabāta saistība ar noteiktu elementu izkārtojumu telpā. Mūsdienās ar žepers saprot: 1. Saimnieciskas reālijas: 1.1. Zārdu. 1.2. Spāri. 2. Deju.
Ar žeperi Latgolā tiek saprasts: 1) zārds, kas veidots no vairākām, 1 rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai; 2) atsevišķs zārda veids dārzkopībā – pupāju un zirnāju četrstūra zārds; 3) atsevišķa zārda daļa – žuburaini koki (eglītes vai priedītes ar daļēji apcirptiem zariem).
Senāk Latgalē apaļais siena (pļova) krāvums nelielās gubiņās nav bijis tipisks, biežāk izmantots neliels, garens krāvums. Žeperī tiek kaltēts siens, lyni, labība un kūdra (pūrs), par labāko žāvēšanas laiku atzīstot laiku pirms Jāņiem (Juoņa dīna).
Latgaliešu literatūrā vārds žepers tiek izmantots salīdzinājumos. Savukārt Konstantīna Plencinīka stāstā „Dīva pērsts” (1935) pēkšņa zārda un sakrautās labības pacelšanās gaisā tiek uztverta kā Dieva sods par galvenā tēla novēršanos no Dieva, neiešanu bazneicā.
Žepers ir enerģiska deja (dziga), kas, paņemot lielu dejotāju fizisko spēku. 20. gs. beigās Dienvidlatgalē ir pierakstīts un zināms „Aulejas (Auleja) žepers” un „Izvaltas žepers”. Lai arī abi pag. atrodas kaimiņos, dejas temperaments ir krasi atšķirīgs.
Abu deju izcelsme tiek saistīta ar franču galma deju lansjē (des Lanciers), ar tai piemītošajiem kadriļas gājieniem. Taču dejas „Aulejas žepers” nosaukumā vārda žepers lietojums tiek pamatots ar dejotāju pāru skaitu un dejas zīmējumu (līdzību ar četrstūra zārdu). Tomēr mūsdienās vārda žepers pamatnozīme ir mazpazīstama, iespējams, to biežāk saista ar lietuviešu žeperis papildnozīmi ‘možs, kustīgs, veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs un draiskulīgs puisis’. Savukārt „Izvaltas žepers” Dienvidlatgalē vēl 20. gs. beigās tiek saukts arī par lentjaju, nosaukumu saistot ar krievu лентяй ‘sliņķis’ puišu šķietami pasīvās lomas dēļ.
Mūsdienās plašāk pazīstams un dažādās interpretācijās vairāk dejots ir „Aulejas žepers”.
Ar žeperi Latgolā tiek saprasts: 1) zārds, kas veidots no vairākām, 1 rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai; 2) atsevišķs zārda veids dārzkopībā – pupāju un zirnāju četrstūra zārds; 3) atsevišķa zārda daļa – žuburaini koki (eglītes vai priedītes ar daļēji apcirptiem zariem).
Senāk Latgalē apaļais siena (pļova) krāvums nelielās gubiņās nav bijis tipisks, biežāk izmantots neliels, garens krāvums. Žeperī tiek kaltēts siens, lyni, labība un kūdra (pūrs), par labāko žāvēšanas laiku atzīstot laiku pirms Jāņiem (Juoņa dīna).
Latgaliešu literatūrā vārds žepers tiek izmantots salīdzinājumos. Savukārt Konstantīna Plencinīka stāstā „Dīva pērsts” (1935) pēkšņa zārda un sakrautās labības pacelšanās gaisā tiek uztverta kā Dieva sods par galvenā tēla novēršanos no Dieva, neiešanu bazneicā.
Žepers ir enerģiska deja (dziga), kas, paņemot lielu dejotāju fizisko spēku. 20. gs. beigās Dienvidlatgalē ir pierakstīts un zināms „Aulejas (Auleja) žepers” un „Izvaltas žepers”. Lai arī abi pag. atrodas kaimiņos, dejas temperaments ir krasi atšķirīgs.
Abu deju izcelsme tiek saistīta ar franču galma deju lansjē (des Lanciers), ar tai piemītošajiem kadriļas gājieniem. Taču dejas „Aulejas žepers” nosaukumā vārda žepers lietojums tiek pamatots ar dejotāju pāru skaitu un dejas zīmējumu (līdzību ar četrstūra zārdu). Tomēr mūsdienās vārda žepers pamatnozīme ir mazpazīstama, iespējams, to biežāk saista ar lietuviešu žeperis papildnozīmi ‘možs, kustīgs, veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs un draiskulīgs puisis’. Savukārt „Izvaltas žepers” Dienvidlatgalē vēl 20. gs. beigās tiek saukts arī par lentjaju, nosaukumu saistot ar krievu лентяй ‘sliņķis’ puišu šķietami pasīvās lomas dēļ.
Mūsdienās plašāk pazīstams un dažādās interpretācijās vairāk dejots ir „Aulejas žepers”.
Intresting info
Izrādās (no S. Pošeiko sarakstes ar Lidiju Leikumu, 2012): Kruoslovys rajona Izvolta pogosta Mozajūs Geņgerūs par žeperi sauce stogu ‘zārdu’, kurs beja saslīts nu treju žuburainu prīžu stymbynu, kur žuburim (tim trejim zorainajim stymbynim) puori lyka vēļ leidzonys kuorts, iz kurūs kruove vysakū, kū gribēja kaļtēt, – sīnu, duobūlu, cytureiz – buraku (batviņs) lokstus, solmuojus ‘kartupeļu (buļbys) lakstus’. Ruodīs, ka žepers beja i stogs ‘zārds’, i ari tī treis žuburainī kūki, jimti atseviški.