| Name | Kūkle, kokle, kanklės, kokle, кокля |
| Author | Inese Ločmele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kūkle (ari kūkles, kūklis, kūkleites) raksturīga Latgalei kā: 1. Tautas mūzikas instruments. 2. Gara brīvības simbols. 3. Latviskās identitātes apliecinājums.
Kūkle – stīgu mūzikas instruments, kam radniecīga ir kanklės Lietuvā, kāndla lībiešiem, kannel, kannõl Igaunijā, kantele Somijā. Par kūklis grupas instrumentu pirmsākumiem Latvijā kopš 13. gs. liecina arheoloģiskie atradumi, senākā rakstveida liecība datēta ar 17. gs., bet pirmā zināmā melodija – ar 1891. g.
Latgolys kūkle ir lielāka nekā Kurzemes, korpusam raksturīgs t. s. spārns, stīgu skaits sasniedz 12. Kūklis iestrādātajām rakstu zīmēm un grebumiem ir arī simboliska nozīme – Latgales kūklis simbolikā ir atsevišķi ornamenti, kas to saista ar bedību ieražām un priekšstatiem par dvēseļu pārceļošanu.
Tautas meistaru (omots) darinātās kūklis bieži vien ir augstvērtīgi mākslas darbi. Pašlaik Latgalē kūklis izgatavo Gunārs Igaunis (igauni), kurš ir izveidojis tautas mūzikas instrumentu darbnīcu Gaigalavā (Rēzeknes nov.; www.baltharmonia.lv). Slavenākais kūkļu meistars bijis Donats Vucins. Viņa izgatavotie instrumenti pazīstami visā pasaulē un atraduši koklētājus ASV, Kanādā, Beļģijā, Baltkrievijā, Lietuvā. izveidots. Kopš 2001. g. D. Vucina dzimtas mājā, tagad Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta” (dibināta 2008. g., vadītāja Marika Zeimule), notiek ikgadējās „Kokļu dienas”.
Kūkle tās teiksmainā senatnīguma, spēlēšanas dažādības dēļ ir kļuvusi par garīgās brīvības, pašizpausmes centienu simbolu. Latgaliešu pirmais dzejas almanahs „Kūkle” izdots 1914. g. par godu drukas aizlieguma (1865–1904) Latgalē atcelšanas desmitgadei. Dzejoļa „Latwīt, wai nawa tev žāl...” teksts izmantots grupas „Baltie lāči” albumā „Tā, tā, tā” (2009) ierakstītajā dziesmā „Brōleit”. 2010. g. dziesmai izveidots videoklips. 20. gs. sāk. dzejoļa ideja saistīta ar latviešu izceļošanu uz Sibīriju, lai tiktu pie lielākām zemes platībām, bet 21. gs. sāk. tā aktuāla kontekstā, kad notiek iedz. masveida izceļošana un pārcelšanās uz Rietumeiropu lielākas peļņas (burlaks) un laimis meklējumos.
Kultūrvidē kūklis vārds sastopams vairākos nosaukumos: 1) 1990. g. 1. septembrī Rēzeknē atklāts piemineklis „Klusā kokle” (tēlnieks Bērtulis Buls), kas veltīts latgaliešu kultūras darbiniekam Miķelim Bukšam; 2) latgaliešu tautasdziesmu krājumam dots nosaukums „Še, bērneņ, tev zalta kūkle,/ še tev dzīsmu komuleits”; 3) Makašānūs darbojas folkloras kopa „Kūkle” (dibināta 1992. g., vadītāja Marija Andina).
Kūklis tradīciju atdzimšana notiek 20. gs. 70.–80. g. līdz ar folkloras kustības aktivitātēm. Folkloras festivālā „Baltica 88” kopa „Skandinieki” (dibināta 1976. g., vadītāji Helmī un Dainis Stalti) prezentē seno tautas mūzikas instrumentu. Kopš tā laika interese par kūkli kļūst arvien lielāka gan tradicionālajā muzicēšanā, gan profesionālo mūziķu aprindās. Kūklis spēlē individuālie muzikanti, folkloras ansambļi, kori, kapelas, tā tiek popularizēta dažādos mūz. projektos. Kā zīmīgu gara gaismas, vienotā latviskuma apliecinājumu un savstarpējās kopības zīmi – žetonu kūkli – izvēlējušies RVSI 1943. g. absolventi.
Mūzikas instruments ieguvis latviešu tautas atmodas simbola nozīmi un kļuvis par latviskās identitātes nesēju. Kūkle ir iekļauta Latvijas kultūras kanona tradicionālās kultūras sadaļā.
Kūkle – stīgu mūzikas instruments, kam radniecīga ir kanklės Lietuvā, kāndla lībiešiem, kannel, kannõl Igaunijā, kantele Somijā. Par kūklis grupas instrumentu pirmsākumiem Latvijā kopš 13. gs. liecina arheoloģiskie atradumi, senākā rakstveida liecība datēta ar 17. gs., bet pirmā zināmā melodija – ar 1891. g.
Latgolys kūkle ir lielāka nekā Kurzemes, korpusam raksturīgs t. s. spārns, stīgu skaits sasniedz 12. Kūklis iestrādātajām rakstu zīmēm un grebumiem ir arī simboliska nozīme – Latgales kūklis simbolikā ir atsevišķi ornamenti, kas to saista ar bedību ieražām un priekšstatiem par dvēseļu pārceļošanu.
Tautas meistaru (omots) darinātās kūklis bieži vien ir augstvērtīgi mākslas darbi. Pašlaik Latgalē kūklis izgatavo Gunārs Igaunis (igauni), kurš ir izveidojis tautas mūzikas instrumentu darbnīcu Gaigalavā (Rēzeknes nov.; www.baltharmonia.lv). Slavenākais kūkļu meistars bijis Donats Vucins. Viņa izgatavotie instrumenti pazīstami visā pasaulē un atraduši koklētājus ASV, Kanādā, Beļģijā, Baltkrievijā, Lietuvā. izveidots. Kopš 2001. g. D. Vucina dzimtas mājā, tagad Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta” (dibināta 2008. g., vadītāja Marika Zeimule), notiek ikgadējās „Kokļu dienas”.
Kūkle tās teiksmainā senatnīguma, spēlēšanas dažādības dēļ ir kļuvusi par garīgās brīvības, pašizpausmes centienu simbolu. Latgaliešu pirmais dzejas almanahs „Kūkle” izdots 1914. g. par godu drukas aizlieguma (1865–1904) Latgalē atcelšanas desmitgadei. Dzejoļa „Latwīt, wai nawa tev žāl...” teksts izmantots grupas „Baltie lāči” albumā „Tā, tā, tā” (2009) ierakstītajā dziesmā „Brōleit”. 2010. g. dziesmai izveidots videoklips. 20. gs. sāk. dzejoļa ideja saistīta ar latviešu izceļošanu uz Sibīriju, lai tiktu pie lielākām zemes platībām, bet 21. gs. sāk. tā aktuāla kontekstā, kad notiek iedz. masveida izceļošana un pārcelšanās uz Rietumeiropu lielākas peļņas (burlaks) un laimis meklējumos.
Kultūrvidē kūklis vārds sastopams vairākos nosaukumos: 1) 1990. g. 1. septembrī Rēzeknē atklāts piemineklis „Klusā kokle” (tēlnieks Bērtulis Buls), kas veltīts latgaliešu kultūras darbiniekam Miķelim Bukšam; 2) latgaliešu tautasdziesmu krājumam dots nosaukums „Še, bērneņ, tev zalta kūkle,/ še tev dzīsmu komuleits”; 3) Makašānūs darbojas folkloras kopa „Kūkle” (dibināta 1992. g., vadītāja Marija Andina).
Kūklis tradīciju atdzimšana notiek 20. gs. 70.–80. g. līdz ar folkloras kustības aktivitātēm. Folkloras festivālā „Baltica 88” kopa „Skandinieki” (dibināta 1976. g., vadītāji Helmī un Dainis Stalti) prezentē seno tautas mūzikas instrumentu. Kopš tā laika interese par kūkli kļūst arvien lielāka gan tradicionālajā muzicēšanā, gan profesionālo mūziķu aprindās. Kūklis spēlē individuālie muzikanti, folkloras ansambļi, kori, kapelas, tā tiek popularizēta dažādos mūz. projektos. Kā zīmīgu gara gaismas, vienotā latviskuma apliecinājumu un savstarpējās kopības zīmi – žetonu kūkli – izvēlējušies RVSI 1943. g. absolventi.
Mūzikas instruments ieguvis latviešu tautas atmodas simbola nozīmi un kļuvis par latviskās identitātes nesēju. Kūkle ir iekļauta Latvijas kultūras kanona tradicionālās kultūras sadaļā.
Intresting info
Par kūklis izcelsmi vēsta folkloras vācējas Stefānijas Uļanovskas 19. gs. vidū pierakstīts teiciens (Latviešu sakāmvārdu datorfonds. http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/muzika.htm): Skripka ir nu valna (valns), kūkle nu Dīva (Dīvs), garmoņika (garmane) nu cītumnīka, stabuļe (sviļpaunīks) nu gona, bubjeniņš (bubyns) nu suņa.