Name | Kab tu sapelētim!, Lai tu izputētu!, Kad tu prasmegtum! Let the devil take you!, Kаб ты пакрыўся цвіллю |
Author | Sandra Ūdre |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kab tu sapelētim! – latgalīšu ļauna vēlējuma formula, kuras semantika atklājas lietojuma situācijās kā: 1. Maģisks lāsts. 2. Konflikta dialogu komponents. 3. Komisks elements.
Maģijas rituālus nelaimes, slimības vai cita kaitējuma uzsūtīšanai nīstai personai pazīst vai visās pasaules arhaiskajās kultūrās. Buršanā aktīvās analoģijas maģijas būtība atklājas tiešā līdzībā: ko dara ar priekšmetiem vai vielām, tas notiek arī ar upura ķermeni. Šo senāko maģijas veidu atspoguļo vēlējumi ar negatīvas kvalitatīvas pārmaiņas nosaucošiem verbiem sapelēt, saskuobt, izputēt, (at-/nū-)kaļst, piem., Kab tu saskuobtim! Kab tu izputietim! Kab tev rūkys kuojis atkolstu!, vai precīzi formulētiem fiziskiem kaitējumiem, piem.: Kab tu sasalīktim kai skručs! Kab tu iz pologu acs izdūrtu, kai dīga rasnumu nūtyukštu!
Formulas ar mitoloģiskiem elementiem (zeme, guņs, sakrālais skaitlis deveni, profānā telpa mežs, pūrs) un tēliem (pārkiuņs (Dīvs), lītūņs, kristietības iespaidā sinkretizējies valns) iedarbojas uz nolādāmā statusu, lai izslēgtu to no sakrālās telpas.
Katuoli tic, ka cilvēks, esot Dīva žielesteibys stuovūklī un piesaucot Dīva un Marijis vārdu, ir pasargāts no valna, vienīgā vysa ļauna. Arī 20. gs. latgaliešu literatūrā tiek apliecināta aksioma par valna klātbūtni jebkuros strīdos un saimis locekļu fatāli traģiskos konfliktos.
Tā kā Latgales sādžys ikdiena rada ne mazums pārpratuma situāciju – susedu pārliekais tuvums (pārapdzīvotība), šņūru robežu strīdi, vuovuļu runas u. tml., neviļus ikdienas dialogos izlaužas ekspresīvas frāzes. Latgaliešu īpašību konfliktsituācijās neslēpt naidu pret otru un verbāli izrādīt negatīvu attieksmi ļauna vēlējumos jau 19. gs. pamanījusi etnogrāfe un folkloras vācēja Stefānija Uļanovska, publicēdama savāktās formulas.
Formulas, kas citādi pazīstamas kā lāsti, sadzīves konfliktu dialogos zaudē maģisko iedarbīgumu, kļūst pielāgojamas dažādām sarunas taktikām. Arī labu (lobs) paziņu ikdienas komunikācijā saklausāmas frāzes, kas pēc formas pazīstamas kā lāsti, taču, ar labvēlīgu attieksmi izteiktas, tās kļūst neitrālas. Reaģējot uz negaidītu situāciju, lāsts zaudē semantiku un funkcionē kā interjekcija, piem.: Ka jū vylks! Kab tevi! Lai jū lyga! Ka tevi valns! Valns un deveni zibini!
Maģijas rituālus nelaimes, slimības vai cita kaitējuma uzsūtīšanai nīstai personai pazīst vai visās pasaules arhaiskajās kultūrās. Buršanā aktīvās analoģijas maģijas būtība atklājas tiešā līdzībā: ko dara ar priekšmetiem vai vielām, tas notiek arī ar upura ķermeni. Šo senāko maģijas veidu atspoguļo vēlējumi ar negatīvas kvalitatīvas pārmaiņas nosaucošiem verbiem sapelēt, saskuobt, izputēt, (at-/nū-)kaļst, piem., Kab tu saskuobtim! Kab tu izputietim! Kab tev rūkys kuojis atkolstu!, vai precīzi formulētiem fiziskiem kaitējumiem, piem.: Kab tu sasalīktim kai skručs! Kab tu iz pologu acs izdūrtu, kai dīga rasnumu nūtyukštu!
Formulas ar mitoloģiskiem elementiem (zeme, guņs, sakrālais skaitlis deveni, profānā telpa mežs, pūrs) un tēliem (pārkiuņs (Dīvs), lītūņs, kristietības iespaidā sinkretizējies valns) iedarbojas uz nolādāmā statusu, lai izslēgtu to no sakrālās telpas.
Katuoli tic, ka cilvēks, esot Dīva žielesteibys stuovūklī un piesaucot Dīva un Marijis vārdu, ir pasargāts no valna, vienīgā vysa ļauna. Arī 20. gs. latgaliešu literatūrā tiek apliecināta aksioma par valna klātbūtni jebkuros strīdos un saimis locekļu fatāli traģiskos konfliktos.
Tā kā Latgales sādžys ikdiena rada ne mazums pārpratuma situāciju – susedu pārliekais tuvums (pārapdzīvotība), šņūru robežu strīdi, vuovuļu runas u. tml., neviļus ikdienas dialogos izlaužas ekspresīvas frāzes. Latgaliešu īpašību konfliktsituācijās neslēpt naidu pret otru un verbāli izrādīt negatīvu attieksmi ļauna vēlējumos jau 19. gs. pamanījusi etnogrāfe un folkloras vācēja Stefānija Uļanovska, publicēdama savāktās formulas.
Formulas, kas citādi pazīstamas kā lāsti, sadzīves konfliktu dialogos zaudē maģisko iedarbīgumu, kļūst pielāgojamas dažādām sarunas taktikām. Arī labu (lobs) paziņu ikdienas komunikācijā saklausāmas frāzes, kas pēc formas pazīstamas kā lāsti, taču, ar labvēlīgu attieksmi izteiktas, tās kļūst neitrālas. Reaģējot uz negaidītu situāciju, lāsts zaudē semantiku un funkcionē kā interjekcija, piem.: Ka jū vylks! Kab tevi! Lai jū lyga! Ka tevi valns! Valns un deveni zibini!
Intresting info
Sākot ar 15. gs., Eiropā maģijas praksē ieviešas teksti ar kristīgo tematiku. Katoļticīgajam latgalietim formulas ar dvēseli pazudinošām ainām (slaucama guņs, eļne) ir sevišķi iedarbīgas, piem.: Ej tu pa devenim eļnis gaņgim! Ej pi valna eļnis dybynā! Ticīgo priekšstatos nabašnīka nāves brīdis ir izšķirošais dvēseles nonākšanai pi Dīva, slaucamā gunī (Agatys dīna) vai eļnē. Tāpēc daudzas sinkrētiska rakstura formulas saistītas ar tās piesaukšanu, piem.: Kab tu nūsprogtu kai valns! Kab tev valns pyrma smierts volūdu par trejs stuņdis izrautu! (‘lai neizsūdzi grēkus’); Kab tev puorsystu kryuts ar ūša kleini, kod nūmiersi!