Name | Latgolys Kulturviesturis muzejs (LKM), Latgales Kultūrvēstures muzejs, Latgalos Kultūros istorijos muziejus, Latgalian Museum of Culture and History, Латгальскi культурна-гiстарычны музей |
Author | Vladislavs Malahovskis |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
LKM – viens no nozīmīgākajiem Latgolys muzejiem, dibināts 1959. g. kā Ludzas novadpētniecības muzeja filiāle. LKM pirmsākumi meklējami 20. gs. 30. g., kad tiek nodibināts Latgales Centrālais muzejs. Kopš 1960. g. muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes novadpētniecības muzejs, bet kopš 1990. g. – kā LKM. LKM ir: 1. Ekspozīciju jomā daudzveidīgākais Latgales muzejs. 2. Neformāla radošās inteliģences tikšanās vieta padomju laikā. 3. Aktīvs sabiedriskās dzīves subjekts tautas atmodas laikā un mūsdienās. 4. Ar misticisma plīvuru apvītā vecā muzeja ēka.
LKM pirmsākumos veidojas kā iestāde ar idejisku un zinātnisku ievirzi: Latgales Centrālā muzeja idejas autori ir F. Kemps un katoļu garīdznieks (bazneickungs), filozofs Pīters Strods (strods), bet muzeja zinātnisko darbu vada vēsturnieks Boļeslavs Brežgo.
Viena no trim LKM pastāvīgajām ekspozīcijām „Rēzekne laikmetu griežos” ietver vairākus unikālus eksponātus: 1956. g. Rēzeknes upē atrasto ~10 000 g. vecu taura galvaskausu un 15.–16. gs. krīvu karaveira bruņukreklu; 447 16. gs. monētas. Ekspozīcijā izvietota arī informācija par pasaulslaveno Latgalē dzimušo kinorežisoru Teivo Tulio (pasaulis kino Latgolā). Līdz muzeja rekonstrukcijai (2011) bija skatāma ekspozīcija „20. gs. sāk. ierēdņa dzīvojamā istaba”.
Kopš 1990. g. atvērta muzeja latgaliešu literatūras lasītava, kurā kopskaitā ir >28 000 izdevumu.
LKM izvietota Latvijā lielākā un vienīgā pastāvīgā Latgolys keramikys ekspozīcija „Māla (muols) un uguns pārvērtību radīts brīnums”, kas pēc 2008. g. pabeigtās modernizācijas Eiropas Komisijas konkursā atzīta par labāko tūrisma galamērķi Eiropā. Pastāvīgā ekspozīcija „Latgales glezniecība” (Rēzeknis muokslinīku kūpa) izvietota Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas namā.
Pēc 1975. g. PSKP CK plēnuma lēmuma „Par tautas daiļamatniecību” (omots) LKM kļūst par neformālu domubiedru pulcēšanās vietu māksliniekiem, tautas daiļamata meistariem (galvenokārt keramiķiem, pūdnīks), literātiem.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LKM aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē: iesaistās RLKB dibināšanā un tās aktivitātēs; Latgales pirmās atmodas darbinieku kapu pieminekļu sakopšanā Rēzeknes Miera ielas kapos; 1995. g. organizē ekspedīciju uz Sanktpēterburgu (Picers) pa Latgales atmodas darbinieku dzīves un darba vietām.
Atzītas un populāras ir daudzveidīgās muzejpedagoģiskās programmas par kultūras vēstures tēmām: „Māla pikuča piedzīvojumi”, „Zemes dzīļu noslēpumi”, „24 stundas latgalīts” (latgalīši), „Kā top maize?” u. c.
LKM pirmsākumos veidojas kā iestāde ar idejisku un zinātnisku ievirzi: Latgales Centrālā muzeja idejas autori ir F. Kemps un katoļu garīdznieks (bazneickungs), filozofs Pīters Strods (strods), bet muzeja zinātnisko darbu vada vēsturnieks Boļeslavs Brežgo.
Viena no trim LKM pastāvīgajām ekspozīcijām „Rēzekne laikmetu griežos” ietver vairākus unikālus eksponātus: 1956. g. Rēzeknes upē atrasto ~10 000 g. vecu taura galvaskausu un 15.–16. gs. krīvu karaveira bruņukreklu; 447 16. gs. monētas. Ekspozīcijā izvietota arī informācija par pasaulslaveno Latgalē dzimušo kinorežisoru Teivo Tulio (pasaulis kino Latgolā). Līdz muzeja rekonstrukcijai (2011) bija skatāma ekspozīcija „20. gs. sāk. ierēdņa dzīvojamā istaba”.
Kopš 1990. g. atvērta muzeja latgaliešu literatūras lasītava, kurā kopskaitā ir >28 000 izdevumu.
LKM izvietota Latvijā lielākā un vienīgā pastāvīgā Latgolys keramikys ekspozīcija „Māla (muols) un uguns pārvērtību radīts brīnums”, kas pēc 2008. g. pabeigtās modernizācijas Eiropas Komisijas konkursā atzīta par labāko tūrisma galamērķi Eiropā. Pastāvīgā ekspozīcija „Latgales glezniecība” (Rēzeknis muokslinīku kūpa) izvietota Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas namā.
Pēc 1975. g. PSKP CK plēnuma lēmuma „Par tautas daiļamatniecību” (omots) LKM kļūst par neformālu domubiedru pulcēšanās vietu māksliniekiem, tautas daiļamata meistariem (galvenokārt keramiķiem, pūdnīks), literātiem.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LKM aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē: iesaistās RLKB dibināšanā un tās aktivitātēs; Latgales pirmās atmodas darbinieku kapu pieminekļu sakopšanā Rēzeknes Miera ielas kapos; 1995. g. organizē ekspedīciju uz Sanktpēterburgu (Picers) pa Latgales atmodas darbinieku dzīves un darba vietām.
Atzītas un populāras ir daudzveidīgās muzejpedagoģiskās programmas par kultūras vēstures tēmām: „Māla pikuča piedzīvojumi”, „Zemes dzīļu noslēpumi”, „24 stundas latgalīts” (latgalīši), „Kā top maize?” u. c.
Intresting info
Pirmā un vecākā LKM ēka būvēta 19. gs. otrajā pusē. Tā ir kalpojusi gan slimnīcas, skolu (ebreju (žydi) pamatskola, mākslas skola), gan arī muzeja vajadzībām. Muzeja darbinieki zina stāstīt, ka naktīs pa vecajām kāpnēm dzirdami soļi. Savukārt ēkas otrajā stāvā: taida sajyuta, ka kaids roksta ar rokstammašinu. Spoka esamību muzeja darbinieki skaidro ar specifiskām atbalsīm, kas veidojas, taisnojoties vecajiem, izļodzītajiem kāpņu dēļiem, bet par klaboņu otrajā stāvā gan zinātniska izskaidrojuma neesot.